Augstās aizdevuma likmes un rūkošais pieprasījums atspoguļojas uzņēmēju noskaņojumā un nākotnes perspektīvu vērtējumos, kas tādās nozarēs kā rūpniecība un būvniecība šobrīd nav sevišķi augsti.
Vienlaikus ir pazīmes, ka mūsu valsts ekonomikā kritums drīzumā varētu beigties, jo atsevišķās tirdzniecības un pakalpojumu sfēras apakšnozarēs skats uz nākotni pamazām kļūst gaišāks. Jāpiebilst, ka visās galvenajās tautsaimniecības sfērās, kur tiek vērtēts uzņēmumu noskaņojums, atkarībā no nozares ir visai liels tādu uzņēmumu īpatsvars, kas patlaban neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Pēc uzņēmumu aptauju rezultātiem var teikt, ka ekonomika kopumā šobrīd mēģina rasts balansu starp varbūtēju tālāku kritumu un iespējām sākt atgūties pēc iepriekšējās lejupslīdes. Galvenās cerības attiecībā uz ekonomikas atlabšanu ekonomisti saista ar to, ka Eiropā un tostarp Latvijā algu pieauguma temps šobrīd varētu būt straujāks nekā cenu palielināšanās, līdz ar to nosacīti vismaz strādājošā sabiedrības daļa kļūst turīgāka. Taču, lai saprastu, kāda tad ir reālā iedzīvotāju pirktspēja un lielā mērā no tā izrietošā ekonomikas konjunktūra, ir svarīgi saprast, par kādu laika periodu ir runa.
Ir skaidrs, ka, paņemot pēdējos inflācijas rādītājus un salīdzinot tos ar laika periodu pirms gada, vidējais Latvijas strādājošais šķiet kļuvis turīgāks. Tomēr ir jāņem vērā, ka lielākās ekonomikas nepatikšanas un inflācija sākās jau 2022. gadā, līdz ar to korektam situācijas izvērtējumam par to, cik pēdējā laikā ir mainījusies iedzīvotāju maksātspēja, būtu jāierēķina situācija jau kopš 2022. gada sākuma. Ja situāciju izvērtē no minētā perioda līdz pagājušā gada trešajam ceturksnim, tad strādājošo pirktspējas izmaiņu rādītājs ir samērā nepievilcīgs. Laikā no 2022. gada sākuma līdz pagājušā gada septembrim patēriņa cenas Latvijā kopumā ir pieaugušas par 23,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Taču tajā pašā laikā vidējās “uz rokas” saņemtās algas kāpums no 2021. gada 4. ceturkšņa līdz pagājušā gada 3. ceturksnim sasniedz 15,1%. Tiesa, attiecībā uz tā dēvēto tipveida strādājošo situācija ir nedaudz labāka, vidējai neto mediānas algai pieaugot par 21,7%. Tādējādi var teikt, ka šajā laika periodā pirktspēja drīzāk ir samazinājusies nekā otrādi, turklāt, kā jau daudzkārt rakstīts - mediānas alga ar visu kāpumu ir ļoti maza un pērn pēdējā ceturksnī “uz rokas” sasniedza vien 932 eiro. Ko pie pašreizējās dārdzības par šādu algu var nopirkt, katrs var vērtēts pats, taču ir nepārprotami skaidrs, ka ar šādu darba samaksu iedzīvotāju ekonomiskais potenciāls nav liels pat uz plašā patēriņa preču segmenta fona, nemaz nerunājot par iesaistīšanos jaunu auto vai mājokļu pirkšanā. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju reālo rocību samazina arī pieaugušās kredītu procentu likmes, līdz ar to no ekonomikai pieejamās naudas apjoms ir sarucis vairāk, nekā pēdējo pāris gadu laikā inflācija apsteigusi algu kāpumu. Līdz ar to visai padrūmais noskaņojums būvniecības un apstrādes rūpniecības sektoros ir likumsakarīgs. Jāpiebilst, ka vēl nesen pēdējā bija Latvijas lielākā ekonomikas nozare un arī kovidakrīzes laikā izglāba Latviju no būtiskas tautsaimniecības lejupslīdes. Tagad rūpniekiem prieka ir maz, tomēr atsevišķi dati vēsta, ka nav pavisam slikti. Katrā ziņā nav nekas tuvs tam, ko piedzīvojām 2008. gadā, un pagaidām nav pamata runāt, ka kaut kas tāds būtu ieskicējies arī pie ekonomikas nākotnes apvāršņiem.
Ja mēs raudzītos uz tikko minētās mūsu kādreiz galvenās nozares statistiķu rēķinātajiem konfidences datiem, tad tie ir negatīvi jau kopš 2022. gada pavasara. Te gan ir jāpiebilst, ka apstrādes rūpniecības darbības spektrs ir visai plašs un uzņēmēju noskaņojums tajā var būtiski atšķirties. Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. Decembrī, salīdzinot ar novembri, 12 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 10 - samazinājums, bet vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies. Tomēr, kā noprotams no uzņēmumu aptauju rezultātiem, problēmu loks ir visai plašs. No aptaujātajiem nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru decembrī minēja 52% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 15% un 14% respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 13%. Citu ierobežojošu faktoru ietekmi norādīja 8%, bet 23% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā decembrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, kas noteikti vērtējama kā daudzsološa ziņa, ja uzdodam sev jautājumu, kā Latvijas tautsaimniecība attīstīsies šogad. Var teikt, ka labās ziņas mijas ar sliktām, un tā ir ne tikai rūpniecībā, bet arī citās ekonomikas sfērās. Piemēram, attiecībā uz būvniecību statistiķi norāda, ka tajā esošais uzņēmumu noskaņojums ir “stabili negatīvs”. Piemēram, decembrī salīdzinājumā ar novembri zemāk tika novērtētas nozares uzņēmumu perspektīvas attiecībā uz nodarbinātības izmaiņām nākamajos trīs mēnešos (te gan pie vainas var būt sezonāli faktori, jo ārā ir ziema), tāpat samazināts novērtējums par kopējo pasūtījumu līmeni. Jāteic, ka būvnieku vērtējums nav tik pesimistisks kā apstrādes rūpniecībā. Par pieprasījuma trūkumu ir sūdzējušies 29% aptaujas dalībnieku. Vienlaikus diezgan līdzīgs ir to uzņēmumu skaits, kuri neizjuta nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai.
Līdzīgs saimniecisko darbību ierobežojošu faktoru neizjūtošu uzņēmumu skaits ir bijis arī mazumtirdzniecībā. Decembrī šādu atbildi ir snieguši 22% aptaujāto mazumtirgotāju. Savukārt pakalpojumu nozarē šādu uzņēmumu skaits sasniedzis pat 37%. Tomēr, ņemot vērā visai plašo uzņēmējdarbības spektru, pakalpojumu nozares noskaņojums ir raibs kā dzeņa vēders. Vienlaikus ar lielu uzņēmumu īpatsvaru, kuriem netraucē nekas, gandrīz puses - 40% uzņēmēju - darbību decembrī būtiski ierobežoja nepietiekams pieprasījums. Šim rādītājam pēdējā gada laikā ir bijusi augšupejoša tendence, bet decembrī tas sasniedza augstāko vērtību - lielāko kopš 2012. gada oktobra. To, ka ir zināmas realizācijas grūtības, norāda arī trešdaļa jeb 34% aptaujāto mazumtirgotāju. Ja paraugāmies uz kopējo situāciju, aptaujā apkopotais uzņēmumu atbilžu spektrs ir visai atbilstošs ekonomiskajiem notikumiem. No vienas puses, ir redzama neliela lejupslīde, taču tajā pašā laikā, piemēram, no apstrādes rūpniecības produkcijas izmaiņu apjoma datiem ir redzams, ka nozare sāk atgūties. Cita starpā no iepriekš dziļajiem mīnusiem pērn novembrī ar ražošanas apjomu sevi pieteica tāda nozare kā kokapstrāde, kuras darbība ir uzskatāma par “lakmusa papīrīti” kopējai pasaules ekonomiskajai situācijai. Ja tā tiešām jau sākusi uzlaboties, tad šogad kaut uz nelielu labklājības pieaugumu pretendējam arī Latvijā.
