Banku analītiķi: Atlikušajos gada mēnešos inflācija sagaidāma krietni zemāka

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka pašlaik Latvijā inflācija jau ir zem eirozonas vidējā līmeņa. Septembrī inflācija Latvijā samazinājusies līdz 3,3%, mēneša laikā cenu līmenim sarūkot par 0,4%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, sarukums vērojams galvenokārt ar enerģiju saistītām cenām, nedaudz arī pārtikai un atsevišķiem pakalpojumiem.

Inflācijas samazinājumu septembrī veicināja valdības atbalsts daļējai elektroenerģijas sadales tarifu kompensēšanai mājsaimniecībām, skaidro ekonomiste. Papildus tam atsevišķās apdzīvotās vietās jau ir stājušies spēkā zemāki centralizētās siltumapgādes tarifi, vairākās citās - zemāki tarifi gaidāmi tuvāko mēnešu laikā. Lai gan, salīdzinot ar augustu, degvielas cena ir pieaugusi, tā ir zemāka nekā pirms gada. Šādas tendences liecina, ka energocenu krīzes lielākie saspīlējumi nu ir pārvarēti.

Zemākas energoresursu cenas mazina arī spiedienu uz pārtikas cenu pieaugumu, saka Opmane. Tomēr maize netiek ražota no elektrības vai gāzes vien, tāpēc vēl neizjūtam tik strauju pārtikas cenu samazinājumu. Šajā gadījumā svarīgu lomu spēlē arī laika apstākļu ietekme uz ražu, piegādes ķēžu procesi un daudzi citi faktori, no kuriem vēlētos izcelt atalgojumu nodarbinātajiem. Lai arī, piemēram, lauksaimniecībā, pārtikas produktu ražošanā un tirdzniecībā nodarbināto atalgojums Latvijā ir zem valsts vidējā līmeņa, gada laikā, tostarp minimālās algas paaugstināšanas ietekmē, tas ir pieaudzis straujāk nekā vidējais atalgojums Latvijā.

Tomēr viena lieta, kas inflācijas datos neuzrādās, bet var būt aktuāla daļai no patērētājiem, ir lielāki maksājumi par kredītiem pieaugošo procentlikmju dēļ, akcentē Opmane. Saskaņā ar Latvijas Bankas veikto Latvijas mājsaimniecību finanšu un patēriņa aptauju hipotekārie kredīti ir aptuveni vienai astotajai daļai Latvijas mājsaimniecību (biežāk mājsaimniecībām ar augstākiem ienākumiem, retāk - ar zemākiem). Tas mazina šīm mājsaimniecību pieejamos līdzekļus dažādu citu preču un pakalpojumu patēriņam. Savukārt tie, kam nav jādomā par pieaugošiem kredītmaksājumiem, var zemākas inflācijas dēļ nedaudz uzelpot.

Pavisam nesen publicētas Latvijas Bankas jaunākās prognozes. 2023.gada vidējā inflācija šajās prognozēs tiek sagaidīta 9%. Tik augsta tā veidojas gada sākumā piedzīvotā straujā inflācijas pieauguma dēļ. Atlikušajos šī gada mēnešos inflācija sagaidāma krietni zemāka, pat zem septembra rādītājiem, prognozē Opmane.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis informē, ka gada laikā lielākā ietekme uz inflācijas palēnināšanos ir mājokļu izmaksu kritumam. Nedaudz, bet lētāka, salīdzinot ar pērno gadu, joprojām bija degviela. Pakalpojumos cenu pieauguma inerce ir saglabājusies noturīgāka, kaut mēneša dati liecina, ka arī tur cenu pieauguma spars sāk bremzēties.

Līdz gada beigām vēl iespējama mēneša deflācijas turpināšanās, uzskata Gašpuitis, prognozējot, ka oktobrī gada inflācija noslīdēs līdz nedaudz virs 2%. Lielākā nenoteiktība joprojām saistās ar enerģijas cenu svārstībām, kas var sabremzēt esošo inflācijas lejupslīdi.

"Ja ziemas periodā izvairīsimies no enerģijas cenu brāzmām, pirktspējas atjaunošanās kļūs pārliecinošāka. Tomēr vēl būs nepieciešami vairāki ceturkšņi, līdz patēriņā atgriezīsies noturīgs pieaugums," pauž Gašpuitis.

Nostabilizējoties eirozonas inflācijas perspektīvām nākamā gada sākumā parādīsies arī skaidrākas aprises par monetārās politikas kursa izmaiņām, kas uz gada vidu varētu nest pirmo procentu likmju samazinājumu, prognozē Gašpuitis.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē šī gada nogalē inflācija Latvijā varētu noslīdēt pat zem 2%. Septembrī fiksēts zemākais inflācijas līmenis Latvijā kopš 2021.gada vidus. Septembris ir jau trešais mēnesis kopš šī gada jūnija, kad Latvijā samazinās patēriņa cenas.

Patēriņu cenu samazinājums gan lielā mērā ir noticis, pateicoties valdības lēmumam līdz gada beigām mājsaimniecībām kompensēt 60% no elektrības sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma, atzīst Āboliņš. Tā rezultāta elektroenerģijas cenas septembrī Latvijā saruka par 19,9%. Bez šīs kompensācijas patēriņa cenas Latvijā septembrī pieaugtu par 0,3-0,4%, un gada inflācija būtu ap 4%.

Sadales tarifu pieauguma kompensācija līdz gada beigām gan nav vienīgais faktors, kas veicināja patēriņu cenu samazināšanos septembrī, skaidro Āboliņš. Pārtikas cenas Latvijā samazinās jau piekto mēnesi pēc kārtas - septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pārtikas cenas Latvijā saruka par 0,4%. Kopumā kopš aprīļa pārtikas cenas Latvijā ir sarukušas par gandrīz 4%. Visstraujāk pēdējos mēnešos Latvijā ir samazinājušās dārzeņu cenas, kas septembrī bija par 25% zemākas nekā šī gada aprīlī.

Turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā noteikti turpinās sarukt, uzsver Āboliņš. Elektrības un lielākajā daļā valsts arī siltumenerģijas cenas šogad ir zemākas nekā pirms gada. Ražotāju cenas augustā Latvijā bija par 8,9% zemākas nekā pērn, un uzņēmēju inflācijas gaidas ir būtiski sarukušas. Ekonomists norāda, ka tā ir laba ziņa Latvijas iedzīvotājiem, jo algas turpina augt un mājsaimniecību pirktspēja atkal uzlabojas. Tomēr zemāka inflācija nozīmēs tikai to, ka cenas pārsvarā neaugs vai augs lēnām, taču plašāku cenu kritumu, visticamāk, nav pamata gaidīt.

Pie pašreizējām dabasgāzes cenām tālāks apkures tarifu samazinājums šajā apkures sezonā ir maz ticams, uzskata Āboliņš. Tāpat, neskatoties uz relatīvi vājo pasaules un it īpaši Eiropas ekonomikas izaugsmi, naftas cenas kopš vasara ir augušas par vairāk nekā 20%. Degvielas cenas Latvijā ir palielinājušās par 14%.

Ekonomists uzsver, ka ekonomikā joprojām ir liela nenoteiktība un risku ir gana daudz, tomēr arvien vairāk pazīmju liecina, ka nākamā gada sākumā varētu sākt uzlaboties situācija arī rūpniecībā, kas lielā daļa pasaules šogad atrodas recesijā. Tas varētu atkal palielināt spiedienu uz resursu cenām pasaulē. Vienlaikus pakalpojumu cenu inflācija Latvijā joprojām saglabājas augsta, un septembrī pakalpojumu cenas Latvijā bija par 8% augstākas nekā pirms gada.

Lai arī pakalpojumu cenu kāpumi pēdējos mēnešos ir kļuvuši nedaudz lēnāki, tomēr bezdarbs ir zems, algas strauji aug, tādēļ inflācija kritums var nebūt noturīgs. Pēc Āboliņa prognozēm, jau nākamā gada vidū inflācija Latvijā atkal varētu sākt augt.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka tagad Latvijā inflācija ir zemākā starp Baltijas valstīm, jo Lietuvā inflācija ir samazinājusies līdz 3,6%, bet Igaunijā līdz 4,2%. Pašlaik cenu kāpums Latvijā ir lēnāks arī nekā vidēji eirozonā - ja harmonizētais cenu indekss Latvijā septembrī gada griezumā auga par 3,5%, tad eirozonā par 4,3%. Iepriekšējo reizi cenu kāpums Latvijā saudzīgāks par eirozonas vidējo bija 2021.gada martā.

Strautiņam nav šaubu, ka gada inflācija ievērojami samazinās arī šobrīd - oktobrī, - galvenokārt vairākās pilsētās, tai skaitā Rīgā, samazinoties siltuma cenām. Oktobrī un novembrī gada inflācija vēl ik reizi varētu samazināties apmēram par procentpunktu, pēc tam jau izmaiņas būs pakāpeniskākas, decembrī inflācija varbūt nedaudz pieaugs bāzes efekta dēļ, taču kopējais izmaiņu virziens būs uz leju arī vēl nākamā gada sākumā, prognozē ekonomists.

Viņš skaidro, ka gandrīz pusi no atlikušā cenu kāpuma veido pārtika, kas septembrī bija par 5,7% dārgāka nekā pirms gada. Apjoma ziņā līdzīga, bet pretēja ietekme uz kopējo dzīves dārdzību bija mājokļa uzturēšanai, kas kļuva par 6,7% lētāka. Tai skaitā pēdējā laikā lielas emocionālās ciešanas sagādājusī elektrība bija par 26,7% lētāka nekā pirms gada.

Salīdzinājumā ar augustu cenas septembrī samazinājās par 0,4%. Strautiņš norāda, ka šis bija jau piektais mēnesis pēc kārtas, kad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas krīt. Taču lielākā lejupvērstā ietekme uz dzīves dārdzību mēneša griezumā bija mājokļu uzturēšanai, kas kļuva par 5,5% lētāka. Ja inflācija tās pieauguma laikā bija īpaši skarba pret cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, tad šobrīd notiek pretējais - cenu līmenis vairāk samazinās pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem.

Kopējais cenu indekss septembrī atgriezās tieši tur, kur bija martā, norāda Strautiņš. Tātad varētu teikt, ka inflācija ir beigusies, redzam tikai tās statistisko "asti" datos, kas mēra pārmaiņas 12 mēnešu griezumā. Tieši šis inflācijas mērījums dominē ekonomikas ziņās, taču noteikti nav vienīgais svarīgais nogrieznis, jo cilvēku prātos vienlaikus dzīvo arī citi.

Ekonomists skaidro, ka sava loma ir notikumiem tieši šobrīd - pārmaiņām pret nesenāku pagātni. Aptaujās mērītā patērētāju inflācijas uztvere liecina, ka viņi pamanīja cenu stabilizāciju jau brīdī, kad gada inflācija vēl bija neparasti augsta. Taču vienlaikus cilvēku prātos turpina dzīvot cenu līmeņi, kas bija raksturīgi tālākā pagātnē. Pētījumi liecina, ka arī trīs gadu nogrieznim ir liela loma labklājības pārmaiņu uztverē.

Gada inflācijas augstākais punkts tika reģistrēts pērnā gada septembrī (22,2%), un šī gada septembra skaitlis (3,3%) uz šī fona izskatās "gluži pūkains un nekaitīgs", pauž Strautiņš. Taču mērot trīs gadu griezumā, cenu kāpuma augstākais punkts bija vēlāk - šī gada maijā (34,4%) - un kritums kopš tā brīža ir pavisam neliels - līdz 32,5%. Vienkāršoti pieņemot, ka nākamā gada laikā cenu līmenis nemainīsies, tas nebūs tālu no patiesības, arī pēc gada cenu kāpums šādā, 36 mēnešu laika nogrieznī, būs ap 25%.

Tāpēc sagaidāms, ka patērētāji vēl ilgi nesamierināsies ar cenu lēcienu, kas notika laikā no 2021.gada vidus līdz šī gada sākumam, uzskata Strautiņš. Ekonomistam ir cerība, ka atsevišķos patēriņa groza nodalījumos zudušie laiki atgriezīsies, vai vismaz notiks kaut kas līdzīgs. Siltuma cenu lejupslīde pēc Strautiņa prognozēm varētu turpināties vēl vairākus gadus - nākotnes darījumi liecina, ka gāze vēl kļūs lētāka, meža nozares krīze vēl varētu mazināt šķeldas cenas. Sagaidāms, ka turpināsies kopš gada sākuma vērojamā ierīču un transportlīdzekļu cenu lēnā planēšana lejup, ilgi un pakāpeniski, ražotājiem un tirgotājiem negribīgi atdodot patērētājiem ražošanas izmaksu ietaupījumus.

Varētu teikt, ka svarīgākais ir nevis cenas, bet cenu un algu attiecība jeb pirktspēja, un šajā jomā ir labas ziņas, uzsver ekonomists. Pieņemot, ka gada pirmajā pusē reģistrētais algu kāpums (12%) bremzējas tikai pakāpeniski un nav pamata domāt citādi, reālo algu kāpums gada izskaņā varētu būtu tuvs 10%, un tas ir izcili labs rādītājs.

Taču Strautiņš norāda, ka ir vēl cits risks emocionālajam komfortam - cenu uztveri ietekmē ne tikai kopējais cenu indekss, bet arī tas, kā mainās cenas maksājumos, kurus cilvēki veic bieži. Pirmkārt, tā ir pārtika, kuras cenu kāpums gada griezumā vēl pārsniedz vidējo. Mājokļa izdevumi šobrīd samazinās, bet maksājumus par tiem jāveic reizi mēnesī vai tie pat notiek automātiski. Taču pārtikas cenas redzamas katru dienu. Pārtikas cenu gada inflācijai drīz normalizēsies, taču šobrīd šīs produktu grupas cenu pieaugums trīs gadu nogrieznī ir gandrīz 40%, un šis rādītājs arī pēc gada vēl būs ap 30%, prognozē ekonomists.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā bija novērojama deflācija, cenām krītoties par 0,4%, salīdzinot ar augustu. Savukārt, gada inflācija bija 3,3% un šāds inflācijas līmenis pēdējo reizi pieredzēts 2021.gada augustā. Arīdzan inflācija eirozonā atkāpusies līdz divu gadu zemākajai vērtībai, kas stiprina "Swedbank" prognozes par to, ka Eiropas Centrālās bankas procentu likmes tuvākajā nākotnē vairs netiks celtas.

Galvenās pozīcijas, kas pieauga mēneša ietvaros bija apģērbs un apavi (+5%), kas sadārdzinājās ienākot jaunajai rudens kolekcijai, kā arī transports (+1,8%). Visbūtiskāk cenu līmenis samazinājās ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-5,5%) un pārtikai, bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3%). Papildus tam arīdzan turpinājās pakalpojumu cenu kritums (-0,1%), galvenokārt, aviopārvadājumiem un viesnīcu pakalpojumiem raksturīgās sezonalitātes dēļ.

Ražas sezonas izskaņā dārzeņu cenas samazinājās, kā arī vairāku pārtikas produktu sezonālās atlaides turpināja pārtikas deflāciju kopumā, saka Mālnieks. Novērtējot inflācijas dinamiku un sezonalitāti ilgtermiņā, oktobrī "Swedbank" prognozēja pārtikas produktu cenu pieaugumu. Arīdzan ne tik tīkama ziņa patērētājiem ir nākamajā gadā plānotās nodokļu izmaiņas - akcīzes paaugstināšana alkoholam un samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes atcelšana Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem.

Neskatoties uz nesen piedzīvoto neraksturīgi silto laiku, apkures sezona Rīgā jau ir sākusies. Mālnieks atzīst, ka siltumenerģijas tarifu virzība kļūst varen raiba. Septembrī lielākajās Latvijas pilsētās tarifi lielākoties nemainījās vai mazliet saruka, savukārt oktobrī pēc teju pusgada pauzes ir plānoti arī tarifu kāpumi. Tikpat mainīga situācija ir novērojama ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifiem - pēc to pieauguma jūlijā, septembra izskaņā tika paziņots par atlaidi mājsaimniecību tarifa fiksētajai daļai 60% apmērā līdz pat gada beigām.

Kopumā septembrī šīs atlaides dēļ elektroenerģijas cenas saruka par 19,9% un bija viens no galvenajiem iemesliem novērotajai mēneša deflācijai. Kopumā Mālnieks norāda, ka "vējš lielākoties pūš patērētāju maciņam draudzīgākas ziemas virzienā".

Pasaules tirgi vēl arvien sagādā galvassāpes gan monetārās politikas veidotājiem, gan patērētājiem, jo enerģijas izejvielu cenu dinamika ir krasi svārstīga, atzīst Mālnieks. Septembrī naftas ieguves tempu ierobežošana paaugstināja tās cenas. Otrajā oktobra nedēļā novērojām vienu no lielākajiem dienas kritumiem naftas barela cenai gada laikā, kārtējo reizi rodoties bažām par pieprasījumu. Toties pāris dienas vēlāk "Hamas" uzbrukuma Izraēlai dēļ naftas cenas atkal kāpa. Vienlaikus tuvojoties ziemai ir pieaugušas dabasgāzes cenas, lai gan tās septembrī joprojām bija aptuveni piecas reizes zemākas nekā šajā mēnesī 2022.gadā. Apskatoties cenu tendences ilgtermiņā, dabasgāze maksā vidēji teju divas reizes vairāk nekā pirms 2019.gada.

Notikumi pasaules tirgos arī turpmākajos mēnešos visdrīzāk būs inflāciju veicinošs faktors, uzskata Mālnieks. Vienlaikus, augsto procentu likmju spiediens uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem tuvojas savam maksimumam. Kopumā "Swedbank" prognozē, ka gada vidējā inflācija būs ap 9%, un inflācija decembrī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, prognozēta ap 2%.