Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekles Isabelas Šnābeles teikto, jaunu inflācijas lēcienu draudi nozīmē, ka ECB ir jāsaglabā elastība procentu likmju jomā, ziņo “Bloomberg”.
"Mēs varētu piedzīvot lielāku cenu kāpumu," Šnābele sacīja, “tāpēc mēs joprojām esam modri un neapņemamies ievērot fiksētas procentu likmes, bet esam balstīti uz datiem."
ECB šomēnes samazināja procentu likmes - lai gan amatpersonas skaidri norādīja, ka tas nav vienīgais samazinājums, viņi neprecizēja, cik ātri varētu samazināt procentu likmes. Vairums iesaistīto pušu uzsvēra atlikušos inflācijas riskus un atbalstīja piesardzīgu pieeju.
Šnābele atzīmēja, ka inflācijas samazināšanas process, visticamāk, būs nevienmērīgs, jo lai gan preču inflācija strauji palēninās, pakalpojumu cenu spiediens joprojām ir noturīgāks.
ECB neparedz, ka patēriņa cenu pieaugums sasniegs divu procentu mērķi līdz 2025. gada pēdējam ceturksnim, liecina šā mēneša sākumā publicētās prognozes. Maijā inflācija paātrinājās līdz 2,6 procentiem, lai gan “Bloomberg” publicētie modeļi prognozē jūnija inflāciju 2,2 procentu apmērā.
Šnābele norādīja, ka ģeopolitiskie riski un klimata pārmaiņu sekas, tostarp nesenie zemes nogruvumi Šveicē, joprojām ir viens no iespējamiem satricinājumiem, kas ietekmē piedāvājumu.
"Tagad, kad inflācija samazinās, mēs redzam, ka arī algu pieaugums pakāpeniski palēninās, un nekas neliecina par algu un cenu spirāli, ko mēs redzējām 1970. gados," sacīja Šnābele.
"Tas ir tāpēc, ka mēs spējām piesaistīt uzņēmumu un mājsaimniecību inflācijas gaidas atbilstoši mūsu inflācijas mērķim," viņa piebilda. Turklāt, pēc kāda ECB valdes locekļa teiktā, uzņēmumi ir sākuši segt pieaugušās algu izmaksas, samazinot savu peļņu, nevis paaugstinot cenas patērētājiem.