Gada vidējās patēriņu cenas jau 38 mēnešus ar kāpumu

© pixabay.com

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

Ekrānuzņēmums/CSP

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Turpinoties jaunās kartupeļu ražas nonākšanai tirdzniecībā, būtiskākais cenu kāpums grupā bija kartupeļiem (+24,7%). Noslēdzoties akcijām, cenas palielinājās svaigiem augļiem (+2,5%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,3%), sieram un biezpienam (+1,1%), šokolādei (+2,6%), mājputnu gaļai (+1%), kā arī gaļas izstrādājumiem (+1,9%). Mēneša laikā sadārdzinājās kafija (+2,6%) un cūkgaļa (+1%). Savukārt cenas saruka svaigiem dārzeņiem (-4,7%), kā arī akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3%), olas (-2,3%), maize (-0,5%), saldējums (-2,6%) un jogurts (-2,1%).

Apģērba un apavu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 1,7%. Galvenokārt akciju ietekmē vidējais cenu līmenis apaviem saruka par 3,8%, bet apģērbiem - par 1,2%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,5%. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija siltumenerģijai (-3,9%), savukārt cenas pieauga elektroenerģijai (+1,4%), ūdensapgādei (+3,8%), kanalizācijas pakalpojumiem (+2%), kā arī mājokļa īrei (+1,1%).

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva lētāki par 1,1%, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kritums par 4,1%. Dīzeļdegvielai cena samazinājās par 4,3%, benzīnam - par 4,1%, bet auto gāzei - par 1%. Savukārt cenas pieauga pasažieru aviopārvadājumiem.

Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā pieauga par 1,5%, sadārdzinoties kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, daiļliteratūras grāmatām un barībai lolojumdzīvniekiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas mēneša laikā samazinājās par 2,9%. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi, neelektriskas ierīces personīgai aprūpei.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, alum, kamēr cenas pieauga tabakas izstrādājumiem, viesnīcu pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada jūnijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,6 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu šajā grupā bija kartupeļiem (+29%), konditorejas izstrādājumiem (+6,9%), olīveļļai (+37,2%). Dārgāka bija šokolāde (+9%), augļu un dārzeņu sulas (+12,3%), saldumi (+17,1%) un kafija (+3%). Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,7%), sviestam (+6,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+6,8%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+8,8%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+8,5%), svaigiem augļiem (+1,5%) un cūkgaļai (+1,6%). Savukārt lētāki bija milti un citi graudaugi (-12%), siers un biezpiens (-3,3%), maize (-1,9%), svaigi dārzeņi (-1,7%), olas (-6,2%), piena produkti (-3,6%), cukurs (-11,7%), kā arī augu eļļa (-5,9%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,8%. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 11,7%, kamēr alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 4,2%, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā samazinājās par 8,4%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (-16,8%) un elektroenerģijai (-19,4%). Cenas samazinājās cietajam kurināmajam (-11,1%), dabasgāzei (-7,6%). Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,6%), atkritumu savākšana (+13,4%), mājokļa īres maksa (+5,8%), ūdensapgāde (+6,3%), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+5,5%), kā arī kanalizācijas pakalpojumi (+4,2%).

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā kāpa par 5,3%. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 5,1%, ko noteica degvielas cenu kāpums par 6,8%. Dīzeļdegvielas cena pieauga par 10,5%, benzīna - par 4,3%, savukārt auto gāzes cena samazinājās par 3,4%. Gada laikā cenu kāpums bija arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem un ar vilcienu. Savukārt cenas samazinājās lietotām automašīnām.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdnīcu pakalpojumiem. Savukārt lētāki bija personālie datori, mobilo tālruņu iekārtas.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais