Eksperti prognozē, kāda inflācija sagaidāma turpmāk

© pixabay.com

Visticamāk, maijā ir sasniegts inflācijas zemākais punkts un turpmākajos mēnešos inflācija sāks pieaugt, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka inflācija Latvijā maijā saglabājās zema, cenu līmenim gada laikā palielinoties vien par 0,1%. Pēc "Eurostat" ātrā novērtējuma tā bija viszemākā eirozonas valstu starpā.

Pārtikas preču cenas atsevišķos mēnešos mēdz būt svārstīgas, maijā tās turpinājušas pieaugt. Savukārt pakalpojumu cenu pieaugums jau ilgstoši saglabājas noturīgs, skaidro Opmane.

Ekonomiste norāda, ka maijā vairākās apdzīvotās vietās pazeminājās siltumapgādes tarifi, nedaudz pazeminājās arī dabasgāzes un elektroapgādes tarifi. Tajā pašā laikā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi un atsevišķu dažādu citu pakalpojumu tarifi mēdz pieaugt. Pašlaik esam situācijā, kad vidējais cenu līmenis turpina lēni augt, bet atsevišķiem produktiem cenas pat īslaicīgi vai noturīgi samazinās, skaidro Opmane.

Lai arī ekonomikas ikdiena ir dinamiska, kopš iepriekšējā prognozēšanas cikla Latvijas Bankas prognoze inflācijai 2024.gadam nav mainījusies. Latvijas Banka sagaida, ka gadā vidēji cenu līmenis pieaugs par 1,5%. Savukārt prognožu izmaiņas turpmākajiem diviem gadiem ir nelielas un galvenokārt saistītas ar pieņēmumiem par globālo resursu cenu attīstību.

Raugoties jau eirozonas līmenī un pamatojoties uz aktualizētu novērtējumu par inflācijas tālāku virzību, Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušajā nedēļā lēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes, tādējādi mazinot monetārās politikas ierobežojumu līmeni. ECB vērtē, ka saglabājas tendence virzīties uz ECB inflācijas mērķa līmeni, proti, 2% inflācija vidējā termiņā, bet zemākas procentu likmes balstīs ekonomikas izaugsmi, informē Opmane.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka inflācija Latvijā saglabājas ļoti zema, taču turpmākajos mēnešos sāks pakāpeniski pieaugt un līdz gada beigām varētu pietuvoties pat 3%. Maijā gada inflācija Latvijā bija zemākā kopš 2021.gada, un ar šo inflācijas zemākais punkts, visticamāk, ir sasniegts, uzskata Āboliņš. Deflācija, kas nozīmētu kopējā patēriņa cenu līmeņa samazināšanos 12 mēnešu periodā, Latvijā izpaliks un jau ar jūniju inflācija Latvijā atkal sāks pieaugt.

Āboliņš skaidro, ka ļoti zemā inflācija maijā ir saistīta ar to, ka pērn šajā mēnesī beidzās valsts atbalsta pasākumi, taču siltumenerģijas tarifi vēl nebija samazināti, tādēļ siltumenerģijas un elektrības cenas šogad maijā bija par aptuveni 25% zemākas nekā pirms gada. Tāpat pirms gada Rīgā norisinājās pasaules čempionāts hokejā, un šogad maijā viesnīcu cenas Latvijā bija par 10% zemākas nekā pērn.

Ja neskaita siltumenerģijas, elektrības un viesnīcu cenas, tad pārējās patēriņa cenas Latvijā maijā bija par 2,6% augstākas nekā pirms gada. Tas skaidri parāda, ka inflācijas procesi Latvijas ekonomikā nav beigušies un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā maijā joprojām pārsniedza 5%, savukārt kopš gada sākuma pakalpojumu cenas ir augušas par 3,7%, vērš uzmanību Āboliņš.

Ekonomists skaidro, ka zemā inflācija Latvijā šobrīd primāri ir saistīta ar lētākām energoresursu cenām un zemākiem siltumenerģijas tarifiem nekā pērn, un siltumenerģijas cenām Latvijā vajadzētu samazināties arī nākamajā apkures sezonā. Piemēram, Rīgā siltumenerģijas tarifs pēdējo reizi tika mainīts, kad dabasgāzes cenas Eiropā bija virs 50 eiro par megavatstundu, taču šobrīd cena ir 30-35 eiro par megavatstundu.

Tāpat, pēc naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ lēmuma atcelt daļu no brīvprātīgajiem naftas ieguves ierobežojumiem, naftas cenas pasaulē ir noslīdējušas zem 80 ASV dolāriem par barelu, kas jau ir nedaudz samazinājis degvielas cenas Latvijā. Vienlaikus OPEC valstīm joprojām ir netipiski daudz brīvas naftas ieguves jaudas un tas noteikti mazina iespēju, ka naftas cenas pasaulē tuvākajā laikā varētu strauji augt. Āboliņš norāda, ka tas palīdzēs noturēt zemu inflācija Latvijā.

Pēc Āboliņa prognozēm, patēriņa cenas Latvijā šogad varētu pieaugt par aptuveni 1,4%. Tomēr zemākas enerģijas cenas nav izpaudušās zemākās preču vai pakalpojumu cenās. Zemāka inflācija nozīmē tikai to, ka cenas aug lēnāk nekā iepriekšējos divos gados - cenas aug viegli, bet mazinās ļoti grūti un deflācija Latvijā izpaliks.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos pakalpojumu cenas Latvijā augušas par 3,7% un inflācijas gaidas joprojām ir augstas. Tāpat sāk pieaugt arī ārējie cenu spiedieni, norāda ekonomists. Piemēram, pasaules resursu cenas pēdējos divos mēnešos ir augušas par aptuveni 10% un sasniegušas augstāko līmeni kopš 2022.gada, savukārt Tuvo Austrumu konfliktu dēļ pasaulē atkal aug jūras pārvadājumu izmaksas. Līdz ar to inflācija Latvijā šī gada otrajā pusē varētu atkal sākt palielināties, un 2025.gadā tā varētu sasniegt 2,7%, prognozē Āboliņš.

Zemā inflācija gan ir ļāvusi ECB sākt procentu likmju samazināšanu, lai gan aizvadītajā nedēļā pieņemtais lēmums jau iepriekš tika plaši komunicēts, finanšu tirgos faktiski bija gaidīts un lielā mērā iecenots EURIBOR likmēs, skaidro Āboliņš. Piemēram, sešu mēnešu EURIBOR likme jau bija samazinājusies no nedaudz vairāk nekā 3,9% marta sākumā līdz 3,75% dienu pirms ECB lēmuma.

Tādēļ procentu likmju tālākam kritumam ir svarīgi, cik ātri sekos nākamie ECB soļi, uzsver Āboliņš. Ja piepildīsies finanšu tirgus prognozes un līdz gada beigām ECB vēl vismaz vienu vai divas reizes mazinās procentu likmes, tad EURIBOR, visticamāk, turpinās pakāpeniski samazināties un līdz gada beigām pietuvoties jau 3%. Vienlaikus uz ļoti strauju procentu likmju kritumu gan paļauties nevajadzētu, jo ar inflāciju saistītie izaicinājumi noteikti nav beigušies, atgādina ekonomists.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka maijā lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām gada laikā bija degvielas, alkohola un tabakas izstrādājumu, kā arī veselības aprūpes cenu pieaugumam. Savukārt pretsvarā bija kritums ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenās, kura pozitīvā ietekme uz izdevumiem vasaras periodā ir minimāla. Joprojām lielākajā daļā nozīmīgo patēriņu grupu, kas tiešāk ir izjūtams ikdienas patēriņā, cenas turpina virzīties augšup.

Visticamāk, ka maijā tika sasniegts zemākais inflācijas punkts šogad, uzskata Gašpuitis un prognozē, ka turpmāk, ar nelielu atkāpi jūlijā, inflācijas temps atkal celsies. Pamazām no inflācijas datiem sāks izbalēt enerģijas cenu krituma ietekme, kas šobrīd maskē spēcīgākas cenu pieauguma tendences pakalpojumos. Tomēr arī šajos segmentos cenu pieauguma straujumam vajadzētu bremzēties, par ko liecina palēninājums darba algu pieaugumā.

Turpmākā lielākā nenoteiktība par inflācijas tendenci saistās ar enerģijas cenu attīstību un iespējamām izmaiņām nodokļos, skaidro Gašpuitis. Īstermiņā ekonomistam šķiet, ka šoki enerģijas jomā izpaliks. Savukārt attiecībā uz nodokļiem lielākā nenoteiktība ir par to, vai tiks mainīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Tāpat Gašpuitis norāda, ka pārtikas cenām ir jāstabilizējas. Vasaras periodā varētu sagaidīt labākas sezonālās cenas pārtikai, jo šķiet, ka laikapstākļi ražai ir bijuši samērā labvēlīgi.

Gašpuitis norāda, ka šī gada inflācijas prognoze ir 1,6%, nākamgad - 2,4%

Ekonomists skaidro, ka Eiropas gāzes cena aizvadītajā nedēļā uzlēca līdz augstākajam līmenim šogad pēc pārrāvuma gāzes pārstrādes rūpnīcā Norvēģijā. Eiropas etalona TTF cena biržā pieauga virs 38 eiro par megavatstundu, bet pēc tam uzsāka lejupslīdi. Cenu kāpums līdz augstākajām cenām kopš decembra sākuma ir pazīme, ka tirgi joprojām ir jutīgi, neskatoties uz gandrīz rekordaugstiem gāzes krātuvju līmeņiem Eiropā. Eiropā gāzes krātuves jau ir piepildītas par vairāk nekā 70%, kas ir otrs vēsturiski augstākais līmenis šajā laikā. Norvēģija ir lielākais dabasgāzes piegādātājs Eiropai, un pagājušajā gadā tā nodrošināja 30% no bloka patēriņa. Šobrīd karstuma viļņa dabasgāzes pieprasījums pieaug Āzijā, un Eiropas gāzes cenām ir jāsaglabājas augstākām, skaidro Gašpuitis.

Pozitīvas tendences vērojamas naftas cenās, atzīst ekonomists. "Brent" cena pēc OPEC+ sanāksmes nokritās līdz zemākajam rādītājam kopš februāra sākuma. Šokēta par cenu kritumu, OPEC+ bija spiesta nākt klajā ar skaidrojumiem par garantijām, ka viņi nekādā gadījumā nenovirzās no "cena pār apjomu" politikas un nepāriet uz agresīvu tirgus daļu atgūšanu. Taču ir skaidrs, ka pašreizējie OPEC+ ražošanas samazinājumi nav mūžīgi un nozīmē vēlāku piedāvājuma pieaugumu un spiedienu uz cenu, skaidro Gašpuitis. Tādēļ, lai arī cena ir šobrīd ir nedaudz atguvusies, tā atrodas zem aprīļa un maija līmeņiem.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš, ka jūnijā salīdzinājumā ar maiju kopējais cenu līmenis nozīmīgi nemainās, pakalpojumu cenas turpina kāpt, bet pretēji darbojas lielākā svārstīgā preču komponente jeb degviela. Taču bāzes efekts jeb pērnā gada cenu līmeņa zigzagi inflāciju jūnijā ievērojami palielinās, tai pārsniedzot procentu, savukārt jūlijā un augustā atkal samazinoties apmēram līdz pašreizējam līmenim.

Mēneša laikā cenas pieauga par 0,3%, kas ir maz maijam, kura pavasarīgums var būt mānīgs, jo maijs caurmērā ir mēnesis ar otro augstāko cenu kāpumu attiecībā pret iepriekšējo periodu, atzīst Strautiņš. Šādos apstākļos galvenie draudi patērētāju labsajūtai var nākt no negaidītas puses. Vairāk nekā pusi maija mēneša inflācijas izskaidro kategorija "dažādas preces un pakalpojumi". Tā ir samērā neliela daļa (4,7%) no patēriņa groza, kurā vairāk nekā pusi veido personīgā aprūpe, kur savukārt dominē higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi, bet nozīmīga ir arī frizētavu un līdzīgu pakalpojumu loma.

Ekonomists atzīst, ka lielo inflācijas kāpumu 2021.-2022.gadā noteica cenu kāpums enerģijai un izejvielām, ar ko nodrošina dzīves pamatvajadzības. Patlaban šīs pamatvajadzības ir pārliecinoši lētākas nekā pirms gada. Pats svarīgākais - mājokļu uzturēšana - ir palētinājusies par 13%. Pārtikas cenas gada laikā gandrīz nav mainījušās (+0,8%), jau trešo mēnesi pēc kārtas pārtikas gada inflācija ir zem 1%.

Taču ir lielas atšķirības dažādās pārtikas groza daļās, kas ilustrē pamatproduktu un luksusa patēriņa atšķirīgo stāstu, skaidro Strautiņš. Maizes un graudu produktu cenas gada laikā nav mainījušās. Piens, siers un olas ir par 2,2% lētākas. Dārzeņi maksā par 0,1% mazāk nekā pirms gada. Eļļas kopumā gada griezumā ir dārgākas par 3%, bet te iezīmējas milzu starpība starp "dižciltīgo" olīveļļu (+34,2%) un pārējām, galvenokārt no sēklām iegūtajām salīdzinoši lētajām eļļām (mīnus 10,1%). Vēl pirms diviem mēnešiem bija gandrīz apstājies šokolādes cenu kāpums (+0,4%), bet tagad tas atsācies (+5,9%) un drīzāk vēl kļūs lielāks, reaģējot uz notikumiem biržās.

Pamatpatēriņa pārtikas cenas ir stabilas vai lejupejošas tāpēc, ka ražotājus un tirgotājus konkurence spiež patērētājiem atdot ieguvumus, ko viņiem devis enerģijas un izejvielu cenu kritums no 2022.gada otrās puses virsotnēm, norāda Strautiņš un piebilst, ka šis process turpināsies vēl ilgi. Taču vienlaikus "pilnīgs ārprāts" notiekot ar smalkās pārtikas izejvielu cenām. Gan apelsīnu sulas, gan kakao, gan olīveļļas cenas ir apmēram četras reizes augstākas nekā bija 2020.gada sākumā. Ekonomists skaidro, ka visos gadījumos iemesls ir neražas, kuras izraisījis sausums (kakao, olīvas), sausums un slimības (apelsīni). Šajos notikumos ar lielu ticamību var vainot klimata pārmaiņas.

Tāpat redzami klasiski piemēri tam, kā izejvielu cenu svārstības virzās cauri vērtības ķēdēm, skaidro Strautiņš. Reaģējot uz globālajām cenu līknēm, cukura inflācija veikalos 2023.gada janvārī sasniedza 86,2%. Tagad cukura cenas krīt (maijā mīnus 11,2%), bet saldumu cenas inerces dēļ vēl pieaug (+21,1%). Jo dārgāki produkti, jo tajos visumā ir lielāka darbaspēka izmaksu komponente - roku darbs, intelektuālais ieguldījums zinātnē, recepšu tapšanā, iepakojumā un citos faktoros, piebilst ekonomists.

Savukārt lielajai daļai pamatproduktu cenas biržās ir "normālas", norāda Strautiņš. Citiem vārdiem - ļoti tuvu ilgtermiņa vidējam vai arī augstākas, bet tomēr "ierakstās" ilglaicīgo vēsturisko tendenču līknēs. "S&P" GSCI pārtikas cenu indekss desmitgades vidējo eiro izteiksmē šobrīd pārsniedz par ceturto daļu, izmaiņas pēdējā gada laikā ir maznozīmīgas. Kvieši maksā gandrīz precīzi tikpat (243 eiro par tonnu), cik vidēji pēdējā desmitgadē (247 eiro). Vājpiena pulverim attiecīgie skaitļi ir 2534 un 2246 eiro. Tomēr ir arī atšķirīgi stāsti. Piemēram, sviests pēc krasā cenu krituma 2022./23.gada mijā kopš pērnā septembra atkal kļūst dārgāks, gandrīz uz pusi pārsniedzot desmitgades vidējo.

Klimata pārmaiņas notiek un turpināsies, bet vēsture nevirzās taisnās līnijās - ilglaicīgā temperatūras kāpuma līknē ir zigzagi, turklāt ietekmes pārnesi uz lauksaimniecību ietekmē dažādi nelineāri efekti, pauž Strautiņš. Var atkal būt labāki ražas gadi, olīveļļai jau sākusies korekcija, vairumcenas Spānijā ir kritušās par 17%. Šogad laika apstākļu aina Eiropas dienvidos zīmējas daudz labvēlīgāk, kas steidzina krājumus pārdot ražotājus, kas cerēja uz tālāku cenu kāpumu. Divās iepriekšējās sezonās pasaules olīveļļas kopraža bija ap 2,5 miljoniem tonnu pretstatā 3-3,5 miljonu tonnu vēsturiskajai normai. 2024./2025.gada sezonā prognozētais apjoms ir 3,2 miljoni tonnu.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka tik zemus gada inflācijas skaitļus kā maijā tuvākajā nākotnē vairs, visticamākais, neredzēsim. Līdz ar to ekonomists secina, ka, lai gan cenas atsevišķās preču grupās sarūk, pirms kāda laika piesaukto deflāciju jeb kopējā cenu līmeņa samazināšanos attiecībā pret pērno gadu diez vai šogad redzēsim.

Zemā gada inflācija bija novērojama, galvenokārt, vienreizēju faktoru dēļ, norāda ekonomists. Pērn maijā tika atcelts valsts atbalsts elektrībai un apkurei, kas rezultējās ar būtisku cenu kāpumu. Savukārt, šī gada maijā mājsaimniecību izmaksas abās grupās bija krietni mazākas un attiecīgi gada inflācija tuvojās nulles atzīmei. Mājoklis, kurā ietilpst maksājumi par elektrību un siltumu, ir vienīgā patēriņa kategorija, kurai gada griezumā novērojama deflācija par 13%.

Būtiskākā ietekme uz mēneša inflāciju bija dažādu preču un pakalpojumu kategorijai (+4,1%), noslēdzoties ar skaistumkopšanu un higiēnu saistītu preču akcijām, skaidro Mālnieks. Sadārdzinājās alkohols un tabaka (+1,3%) augstāka akcīzes nodokļa dēļ. Savukārt nedaudz lētāka kļuva atpūta un kultūra (mīnus 0,3%), kā arī transports (mīnus 0,1%), sarūkot "Brent" naftas cenai tirgū. Lielākā lejupvērstā ietekme uz cenām arī mēneša griezumā bija mājoklim (mīnus 1,4%). Lētāka bija dabasgāze (mīnus 16,2%) un apkure (mīnus 2,1%).

Gāzes cenas dinamika tirgū bija mazliet atšķirīga - tā kopš februāra lēnām pieaug, informē Mālnieks. Toties viens no siltākajiem maija mēnešiem Latvijas novērojumu vēsturē sadārdzināja elektrību "NordPool" biržā par aptuveni 26%, salīdzinot ar aprīli. Cilvēkiem cenšoties atvēsināties, veidojās salīdzinoši augsts patēriņš, kamēr saražotās atjaunīgās enerģijas nebija gana. Elektroenerģijas cena jūnija sākumā saglabājās augsta un vairākas dienas bija virs 100 eiro par megavatstundu atzīmes.

Augsta bija ne tikai novērotā temperatūra maijā, bet arī algu kāpums nesen publicētajos Centrālās statistikas pārvaldes datos par šī gada pirmo ceturksni. Salīdzinot ar pagājušo gadu, vidējā bruto alga bija pieaugusi par 11%. "Swedbank" klientu vidējā neto alga, kura pēdējos mēnešos pārsvarā kāpusi mazliet virs 8%, maijā auga par 10,6%. Lai arī kādu daļu no darbaspēka izmaksu kāpuma absorbē uzņēmumu peļņas maržas, kaut daļēja izmaksu pārnese uz galapatērētāju nav zudusi. Straujā algu izaugsme nozīmē noturīgu pakalpojumu inflāciju, kura pēdējos mēnešos bijusi virs 5% atzīmes.

Mālnieks atzīst, ka ir neskaidra ECB procentlikmju virzība tuvākajā laikā, jo jaunākie dati par eiro zonas inflāciju un algu kāpuma tempu dara bažīgu par inflācijas noturību. ECB pa vasaru uzmanīgi vēros inflācijas un citu rādītāju dinamiku, un tā nesteigsies ar turpmākiem likmju samazinājumiem. "Swedbank" prognozē, ka tālāks likmju samazinājums varētu notikt septembrī un decembrī.

Kopumā mēneša inflācija tuvākajā laikā Latvijā varētu būt salīdzinoši zema, prognozē Mālnieks. Vasara, kā parasti, nozīmēs nedaudz zemākas pārtikas cenas. Taču pamazām cenu līmeņa pieauguma tempi augs un gada inflācija šī gada izskaņā atkal pārsniegs 2% atzīmi.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Latvijā

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos piecos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 4,4% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, veidojot 1,415 miljonus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.