Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Turpmākajos mēnešos inflācija gada izteiksmē svārstīsies 3,7% - 4% robežās, prognozē Finanšu ministrija (FM), pieļaujot, ka septembrī siltumenerģijas cenas varētu uzrādīt pat divciparu pieaugumu.
Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Jūnijā reģistrētie dati skaidri lielākoties atspoguļo vidējā patēriņa cenu līmeņa rāpšanos ārā no pagājušajā gadā reģistrētās bedres. Gada griezumā vidējais cenu līmenis paaugstinājies par 2.7%, bet, salīdzinot ar maiju, reģistrēta vien 0.3% izaugsme, skaidro Swedbank ekonomiste Laura Orleāne.
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.
Patēriņa cenas eirozonā maijā gada griezumā pieaugušas par 2%, tādējādi gada inflācija reģistrēta piekto mēnesi pēc kārtas, liecina otrdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.
Padomju Savienības pēdējiem gadiem līdzīgā naudas drukāšana Eiropas Savienībā un citur pasaulē atņems cilvēkiem Latvijā viņu uzkrājumus jeb zārka naudu un piespiedīs atcerēties ar labu vārdu kādreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski par viņa spēju nosargāt latu vērtību.
Latvijas statistiķu oficiāli atzītie gada inflācijas 1,7% signalizē, ka eiro un citu nosaukumu naudas zīmju pasaulē sadrukātas pietiekami hiperinflācijas izraisīšanai.
Latvijā martā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Patēriņa cenas eirozonā martā gada griezumā pieaugušas par 1,3%, tādējādi gada inflācija reģistrēta trešo mēnesi pēc kārtas, liecina trešdien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses.
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 3,3%, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Tuvojas inflācija un cenu kāpums. Jo ilgāki ierobežojumi tirdzniecībai un tautsaimniecībai, jo lielāks spiediens uz cenu kāpumu, norāda Latvijas Tirgotāju asociācija.
Tuvākajos mēnešos Latvijā varētu atgriezties inflācija, taču tās kāpums nebūs liels, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.