Inflācija

Inflācijas līmenis Latvijā turpina pakāpeniski samazināties un, tāpat kā februārī, arī martā tas bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā iepriekšējā mēnesī, informē Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece.

Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,1%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2018.gada februāri - bija 2,9% līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vērtējot, kā notiek Latvijas ekonomikas attīstība, nav īpašu strīdu par to, ka kopējais eiro daudzums, kas nonāk Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju banku rēķinos, palielinājās par aptuveni 8%.

Šogad Latvijā turpināsies mērena inflācija, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām 2019.gada janvārī.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,5%, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Latvijā gada vidējā inflācija šogad gaidāma 2,6% apmērā un arī nākamajā gadā tā varētu būt līdzīga, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā.

Valsts ieņēmumu pieaugums šogad par 1/10 daļu attiecībā pret pagājušo gadu nav lēns, tomēr nav pietiekams.

Latvijas nākamā valdība sāks savu darbošanos laikā, kad valsts ieņēmumu pieaugums palēnināsies, bet izdevumu pieaugums – paātrināsies.

13.novembra laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kā arī NRA portālā publicēts Jura Paidera viedoklis “Inflācijas meli”, apšaubot CSP patēriņa cenu aprēķinus. Vēlamies skaidrot autoram un NRA lasītājiem, kā CSP rēķina inflāciju – kompleksu rādītāju, kura aprēķināšanai šogad novērojam aptuveni 25 tūkstošus cenu un tarifu.

Bija laiks, kad Neatkarīgā bija vienīgais medijs Latvijā, kas izteica kritiku par to, kā Latvijā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķina inflāciju, IKP un citus svarīgus politiski jutīgos ekonomikas rādītājus.

Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 1,2%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu - palielinājusies līdz 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini par patēriņa cenu izmaiņām februārī tika paziņoti ap to pašu laiku, kad veikalu ķēde Maxima pirmo reizi pēdējo pāris gadu laikā piedāvāja paciņu sviesta par cenu zem viena eiro.

Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,2%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2017.gada februāri - samazinājās līdz 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā* (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem - par 3,3 %.

Inflācija Latvijā ir lieliski izdresēts lopiņš, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) komandas 2017. gadā izdarījis lēcienu 2,2% augstumā.

Šogad gaidāmā inflācija varētu būt 2,8% līmenī, informēja Finanšu ministrija (FM).

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam transportam (par 1,6%), pārtikai (par 0,4%), kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem (par 3%).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,9%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Latvijā gada vidējā inflācija 2018.gadā varētu būt 2,7-3,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi, norādot, ka nākamajā gadā Latvijā inflāciju sekmēs darba tirgus uzsilšana un akcīzes likmju kāpums.

Patēriņa cenas gada laikā pieaugušas vidēji par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.