Divi sērgas gadi plus 24. februārī sācies karš nevar paiet bez sekām. Dabiski, ka tas ietekmē pasaules un Latvijas ekonomiku. It kā skaitās oficiāli, ka sērgu Latvija pārlaidusi diezgan labi. Vai tā tiešām ir, par to varētu strīdēties. Latvija saņēma vairākus miljardus aizdevuma. Naudas bija tik daudz, kā nekad nebija bijis. Lai nu tā būtu, ka viss bija labi.
Taču tagad ir jauns vakars uz ezera, lai neteiktu, ka nakts. Krievija ir iebrukusi Ukrainā, Amerikas Savienotajās Valstīs būs neraža sausuma dēļ, dienvidu puslodē bija ļoti nelāgs un neražīgs gads, kamdēļ turienes valstis nevarēja piegādāt pasaules tirgum tikpat daudz pārtikas produkcijas kā parasti. Ukraina līdz karam bija viena no nozīmīgākajām pārtikas produktu importētājām. Krievija bloķē Ukrainas ostas, tādēļ Ukraina nevar piegādāt savus graudus Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm. Šīm valstīm draud īsts bads, bet citām valstīm jārēķinās ar spēju cenu kāpumu.
Uz Latviju tas arī ļoti attiecas. Ir bažas par to, kā pārdzīvosim rudeni, bet vēl lielākas par to, kā mums klāsies kā ziemā. Skatos uz saviem kaimiņiem. Izzināju, ka pensionāru pāris, kas dzīvo virs manis otrajā stāvā, saņem katrs mazliet zem 400 eiro mēnesī. Vēl man ir kaimiņi, kuriem ir mazs puisēns. Vīrs strādā lielveikalā, sieva kādā uzņēmumā, kur jākontaktē ar citzemju klientiem. Abi saņem mēnesī kādus 400 vai drusciņ vairāk eiro. Vēl man kaimiņos dzīvo bēgļi no Ukrainas. Kaut kādu pabalstu viņi saņem, bet nezina, vai tas būs ilgi. Vecmāmiņa grasās iestāties darbā tuvajā slimnīcā. Meita slimo un diezin vai strādās. Ģimenes vīrietis, kā jau tas pieklājas, karo.
Visos šajos gadījumos nav runa par dzīvošanu. Labākajā gadījumā ir runa par to, ka vajag izdzīvot. Nevar pirkt delikateses, aiziet uz koncertu vai teātri, ja pirms tam nav speciāli krāta nauda. Par kaut kādu ceļošanu nav runas. Visā valstī ir sacelti kempingi ar Eiropas naudas atbalstu. Tie jau divus sērgas gadus gaidīja, kad uz tiem brauks atpūtnieki. Tagad gaidīs vēl, kad beigsies karš.
2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis ir palielinājies par 16,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada maijā, salīdzinot ar 2021. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.
Šajā skarbajā laikā visas valstis kaut ko gudro. Ir tādas, kas manipulē ar nodokļiem, samazinot uz kādu laiku akcīzes nodokli degvielai vai PVN pārtikai. Ir pat valstis, kas voluntāri nosaka maksimālo cenu degvielai. Līdz karam bija stilīgi turēties pie “zaļā kursa”, taču tagad biodegvielas piedeva dīzelim tiek pārskatīta.
Taču Latvijā diezin vai kaut kas būtiski tiks mainīts ekonomikā. Vienkāršāk būs vāvuļot par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, par mērķētiem atbalsta pasākumiem konkrētām sociālām grupām (kuras varbūt atbalstu nemaz nesaņems).
It kā jau nāk vēlēšanas, kur vajadzētu pret iedzīvotājiem izturēties maigāk. Taču augstprātīgā valdošā koalīcija nepieļauj domu, ka varētu tikt nomainīta. Tāpēc neko nedara un nemaina.
