Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2022.gadam no iepriekš lēstajiem 6,1% līdz 9,5%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 3,7%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Prognozes paaugstināšana veikta globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā, teica Rutkaste. Viņš prognozēja, ka atsevišķos mēnešos 2022.gadā inflācija pārsniegs arī divciparu skaitli.
Vienlaikus gada vidējās inflācijas prognoze 2024.gadam saglabāta 2,1% apmērā. Tā atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.
Rutkaste skaidroja, ka karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.
Augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk, minēja Rutkaste.
Tāpat viņš norādīja, ka valsts atbalsts ļauj vieglāk pārciest cenu kāpumu. Cenām turpinot augt, mērķēts valsts atbalsts mazturīgākajām iedzīvotāju grupām joprojām būs aktuāls.
Latvijas Banka sagaida, ka pamatinflācija jeb inflācija, neietverot pārtikas un enerģijas cenas, 2022.gadā būs 4,1% pretstatā iepriekš prognozētajam 3,1%, 2023.gadā - 3,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,6%, bet 2024.gadā - 3,7% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,3%.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks sacīja, ka, inflācijas rādītājiem pieaugot līdz vēsturiski augstam līmenim, vadošās centrālās bankas sāk virzību uz monetārās politikas normalizāciju. Monetārās politikas lēmumu pieņēmēju izaicinājums ir veidot tādu monetāro politiku, kas mazinātu inflāciju, bet neiedragātu izaugsmi.
Kazāks informēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome ir pieņēmusi lēmumu par monetārās politikas instrumentu pielāgošanu, paredzot straujāku neto aktīvu iegāžu samazināšanu un turpinot atkārtoti ieguldīt dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas. ECB padome nopietni uztver augsto inflācijas līmeni, bet vienlaikus Krievijas un Ukrainas karš palielina nenoteiktību, kas liek ECB padomei būt piesardzīgai un pakāpeniski virzīties uz monetārās politikas normalizāciju, uzsverot iespēju koriģēt politiku atbilstoši norisēm tautsaimniecībā.
Līdz ar to ECB būtiski mazina atbalstu ekonomikai, kas patlaban ir galvenais monetārās politikas instruments inflācijas mazināšanai, skaidroja Kazāks. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šobrīd nebūtu pareizi būtiski paaugstināt procentu likmes, izraisot mākslīgu ekonomikas recesiju.
Pēc Kazāka teiktā, būtiska procentu likmju paaugstināšana pēc pusotra vai diviem gadiem apstādinātu ekonomiku, izraisītu strauju bezdarba kāpumu, tādējādi samazinot vēlmi jebko pirkt un apturētu inflāciju. Tomēr šādā gadījumā "zāles izrādītos daudz rūgtākas par slimību", viņš uzsvēra, norādot, ka inflācijas mazināšanai ir jāizmanto mērķēti fiskālās politikas atbalsta instrumenti.
Savukārt Rutkaste norādīja, ka būtiskākais inflācijas faktors būs energoresursu cenas. Pieņemot, ka tās saglabājas šā gada marta vidus līmenī, vidējā termiņā jeb divos-trijos gados iekšzemes kopprodukts (IKP) var samazināties par 5,3%, privātais patēriņš - par 6,5%, nodarbinātība - par 3,6%, bet reālās algas - par 3,1%.
Rutkaste skaidroja, ka degvielas cenu kāpums ir iespaidīgs, tomēr degvielas cenu īpatsvars pret vidējo algu sarūk, tādējādi šī ietekme nav tik būtiska. Daudz lielāka ietekme sagaidāma uz mājsaimniecībām, kuras patērē dabasgāzi, jo straujš dabasgāzes cenas pieaugums gaidāms no maija, kad beigsies valsts atbalsta pasākumi. Arī siltumenerģijas tarifi augs līdzi dabasgāzes cenām.
Kazāks piebilda, ka energoresursu cenu šoka mazināšanai būtu jāsniedz atbalsts uzņēmumiem izejvielu sagādē, jāveic investīcijas energoneatkarības stiprināšanā, jāsniedz mērķēts atbalsts mazturīgajiem, bet nelabvēlīgāka scenārija gadījumā arī plašāks atbalsts iedzīvotājiem patēriņa uzturēšanai.