BTA brīdina par apdrošināšanas polišu cenu iespējamu kāpumu visās nozarēs

© Dmitrijs Suļžics/F64

BTA valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers (Wolfgang Stockmeyer) intervijā aģentūrai LETA saka, ka kara tiešā ietekme uz apdrošināšanas tirgu gan nav īpaši liela. Tomēr būs jārēķinās ar tā izraisītām konsekvencēm ekonomikā, piemēram, būs jāpierod pie inflācijas, jo augstākas cenas nebūs pārejošs efekts. Arī apdrošināšanas industrijai atkal būs jāmācās no jauna veikt regulārus pārrēķinus atbilstoši inflācijai.

Viena lieta, ar kuru šogad jārēķinās, ir inflācija. Vai tādēļ augs apdrošināšanas polišu cenas?

Mans personīgais viedoklis ir, ka mums būs jāpierod pie augstākas inflācijas. Vēl pērn centrālās bankas teica, ka inflācijas efekts būs pārejošs. Es tam nevaru piekrist. No sākuma inflācija tika saistīta ar nesabalansētību tirgos pēc Covid-19 pandēmijas, taču tagad ir sācies karš Ukrainā un ir pilnīgi skaidrs, ka nākotnē mainīsies veids, kā tiek piegādāti energoresursi. Mainīsies tas, no kurienes tiek piegādāta gāze, degviela, citi energoresursi, un tas būs dārgāk. Turklāt šīs cenas saglabāsies un pie tām būs jāpierod. Turklāt energoresursu cenas pēc tam atspoguļosies citu produktu cenās. Tādēļ, pēc manām domām, inflācija kļūs par ilgtermiņa parādību un drīzumā tā nekur nepazudīs.

Tā ir arī atbilde uz jautājumu, kas notiks ar apdrošināšanas polišu cenām. Ja augstākas izmaksas būs autoservisos, dārgākas kļūs auto detaļas, ja dārgāka kļūs veselības aprūpe, tad dārgāka kļūs arī apdrošināšana. Iepriekšējos gados inflācija bija tuvu nullei, taču tagad apdrošināšanas industrijai atkal būs jāmācās no jauna veikt izmaiņas un regulārus pārrēķinus atbilstoši inflācijai.

Kā tas var ietekmēt cilvēku vēlmi iegādāties apdrošināšanas polises? Piemēram, ja tagad būs jāmaksā vairāk par apkuri, cilvēki var izvēlēties neapdrošināt māju.

Jā, tā ir problēma. Inflācija skars visu sabiedrību. No vienas puses, protams, tas radīs arī lielāku spiedienu uz algu celšanu, taču ir jārēķinās, ka būs sabiedrības daļa, kura augstāku apkures vai elektrības rēķinu dēļ atteiksies no citiem izdevumiem. Vai tas būs labs lēmums? Es teikšu, ka nē, jo mēs redzam virkni jomu, kur apdrošināšanas līmenis ir par zemu. Kā piemēru es varu minēt mājokļus. Daudzi tos ir iegādājušies pirms 20 vai 30 gadiem un nepadomā par to, ja notiek kāda nelaime, un šis mājoklis ir jāatjauno vai jāiegādājas jauns, tad tagad nekustamā īpašuma cenas ir pavisam citā līmenī nekā tad, kad viņi iegādājās esošo mājokli. Tādēļ es pat redzētu nepieciešamību pēc daudz lielākas apdrošināšanas un apdrošināšanas segumu salāgošanas ar patieso īpašumu vērtību.

Vai inflācija visus apdrošināšanas veidus ietekmēs vienlīdzīgi, vai tomēr dažos no tiem polišu cenas varētu augt straujāk?

Inflācija ietekmēs visu. Viss sākās ar energoresursu cenām - tās sāka kāpt jau pērn, un mēs visi redzējām, ka tas izraisīja inflāciju, jo enerģijas cenas pēc tam ietekmē pilnīgi visus ekonomikas sektorus, visus biznesa veidus. Tādēļ cenu kāpums vienā noteiktā sektorā pēc tam atspoguļojas visā ekonomikā un skar visu sabiedrību. Tādēļ es arī neredzu nevienu apdrošināšanas veidu, kas no tā būtu pasargāts.

Ekonomika

Labklājības ministrija (LM) strādā pie risinājumiem, kas ļautu pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību maznodrošinātajiem nodrošināt līdz 2026.gadam, primāri fokusējoties uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).