Latvijas iedzīvotāji vismaz trīs gadus tik tiešām ir atradušies cenu komforta zonā, ko kurienes mūs visus ārā izvilks Latvijas valdība ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.
Jo mazākas cerības uz iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu Latvijā un visas citās Eiropas Savienības vai eiro zonas dalībvalstīs, jo lielākas cerības tiek liktas uz patēriņa cenu celšanos (inflāciju).
Latvijā šā gada jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada septīto mēnesi, bija zemākais inflācijas līmenis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2015.gada jūliju - inflācija sasniedza 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Eirozonā jūnijā gada izteiksmē reģistrēta inflācija 0,1% apmērā, liecina trešdien publicētie Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" sākotnējā novērtējuma dati.
Pateicoties naftas un citu izejvielu preču cenu kritumam pasaules tirgū, kas noteicis arī citu energoresursu un pārtikas cenu samazināšanos Latvijā, inflācija šogad saglabāsies zema - 0,0% līmenī, liecina jaunākās Finanšu ministrijas (FM) prognozes.
Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajos pārskatos par patēriņa cenu izmaiņām turpina sadzīvot visai strauja cenu celšanās iepriekšējā mēnesī ar tikpat strauju cenu kritumu, ja kāds atceras cenas, kādas tās esot bijušas tieši pirms gada.
Sagaidāms, ka šī gada otrajā pusē Latvijā atgriezīsies inflācija. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,2%, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Patēriņa cenas Latvijā pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājās par 0,4%, reģistrējot astoto augstāko gada inflācijas līmeni no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Saglabājoties pašreiz vērojamajām zemajām naftas cenām pasaulē, vidējā gada inflācija Latvijā varētu būt 0,1-0,2%, prognozē Ekonomikas ministrijas (EM) analītiķi.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes, ņemot vērā pieprasījuma kritumu pasaulē vadošajās attīstības ekonomikās, jo sevišķi Ķīnā
Patēriņa cenas Latvijā šā gada jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, palielinājās par 0,7%, reģistrējot piekto augstāko gada inflācijas līmeni no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Patēriņa cenas Latvijā šā gada maijā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, palielinājās par 1,2%, Latvijai reģistrējot otro augstāko gada inflācijas līmeni no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada maijā, salīdzinot ar 2014.gada maiju, palielinājās par 1,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada aprīlī, salīdzinot ar 2014.gada aprīli, palielinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas valstij ir iemesls lepoties ar saviem sasniegumiem inflācijas nodrošināšanā: patēriņa cenu kāpums martā ar +0,8% pret februāri ir paātrināts gandrīz trīskārt (februārī pret janvāri bija +0,3%), un martā pret 2014. gada martu tas ar +0,4% beidzot izvilkts no deflācijas bedres (bija -0,1% februārī pret februāri).
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kapitāla aizplūšanas apjomi no Krievijas 2014.gadā bijuši vislielākie kopš centrālā banka 1994.gadā sāka publicēt šādu statistiku - pēc provizoriskām aplēsēm, pērn no Krievijas aizplūda 151,5 miljardi dolāru, pārspējot visdrūmākās prognozes.