Inflācija

Gada laikā patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par trim procentiem, kas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem bijis teju divas reizes lielāks sadārdzinājums nekā ES un eirozonā vidēji. Eksperti prognozē, ka cenas turpinās Latvijā kāpt un šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka nekā pērn.

Latvijā šogad maijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Šogad jūnija otrajā nedēļā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā būtiski augošas cenas miltiem un to izstrādājumiem, kā arī piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa paaugstināšanos par 3,3 procentiem maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, degvielai un telekomunikāciju pakalpojumiem. Degvielas cenas gada laikā sadārdzinājušās par septiņiem procentiem, pārtika – par 4,3 procentiem.

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem - par 3,1 %.

Lai gan Neatkarīgā ilgstoši un neatlaidīgi norādīja (kaut vai mans raksts Tarifi pieaug, inflācija... tā nedaudz šā gada 13. aprīlī), ka, rēķinot inflāciju, šogad ir jāņem vērā tas, ka no 1. janvāra būtiski pieaug daudzi ar jauniem nodokļiem, minimālo algu un maksājuma kārtības maiņu saistītie tarifi, Centrālā statistikas pārvalde tarifu pieaugumu pamanīja tikai aprīlī. Atbilstoši CSP aprēķiniem, Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas pieauga par 0,9%, savukārt kopējais cenu kāpums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 2018. gada aprīli – sasniedza 3,4%.

Latvijā šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas pieauga par 0,9%, bet gada inflācija - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2018.gada aprīli - sasniedza 3,4% līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Inflācijas līmenis Latvijā turpina pakāpeniski samazināties un, tāpat kā februārī, arī martā tas bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā iepriekšējā mēnesī, informē Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece.

Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,1%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2018.gada februāri - bija 2,9% līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vērtējot, kā notiek Latvijas ekonomikas attīstība, nav īpašu strīdu par to, ka kopējais eiro daudzums, kas nonāk Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju banku rēķinos, palielinājās par aptuveni 8%.

Šogad Latvijā turpināsies mērena inflācija, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām 2019.gada janvārī.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,5%, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Latvijā gada vidējā inflācija šogad gaidāma 2,6% apmērā un arī nākamajā gadā tā varētu būt līdzīga, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā Latvijas ekonomikas attīstības pārskatā.

Valsts ieņēmumu pieaugums šogad par 1/10 daļu attiecībā pret pagājušo gadu nav lēns, tomēr nav pietiekams.

Latvijas nākamā valdība sāks savu darbošanos laikā, kad valsts ieņēmumu pieaugums palēnināsies, bet izdevumu pieaugums – paātrināsies.

13.novembra laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kā arī NRA portālā publicēts Jura Paidera viedoklis “Inflācijas meli”, apšaubot CSP patēriņa cenu aprēķinus. Vēlamies skaidrot autoram un NRA lasītājiem, kā CSP rēķina inflāciju – kompleksu rādītāju, kura aprēķināšanai šogad novērojam aptuveni 25 tūkstošus cenu un tarifu.

Bija laiks, kad Neatkarīgā bija vienīgais medijs Latvijā, kas izteica kritiku par to, kā Latvijā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķina inflāciju, IKP un citus svarīgus politiski jutīgos ekonomikas rādītājus.

Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 1,2%, bet gada inflācija - šogad martā salīdzinājumā ar 2017.gada martu - palielinājusies līdz 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķini par patēriņa cenu izmaiņām februārī tika paziņoti ap to pašu laiku, kad veikalu ķēde Maxima pirmo reizi pēdējo pāris gadu laikā piedāvāja paciņu sviesta par cenu zem viena eiro.

Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,2%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2017.gada februāri - samazinājās līdz 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.