Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
Banku ekonomisti ir vienisprātis - patēriņa cenas turpinās palielināties. Visstraujākais cenu kāpums varētu būt pārtikas precēm. Tiesa, ekonomisti šaubās, vai pārtikas inflācija varētu sasniegt 2008. gada līmeni, kad tā tika mērīta ar divciparu skaitli.
Patēriņa cenu izmaiņas gada laikā par 2,6% ekonomisti sauc par mērenu inflāciju.
AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka tuvākajos mēnešos patēriņu cenu inflācija Latvijā, visticamāk, turpinās kāpt, jo pārtikas un daudzu citu dabas resursu cenas pasaulē turpina augt. “Tā rezultātā daudzi uzņēmumi šobrīd sastopas ar būtisku izmaksu kāpumu, un aprīlī ražotāju cenu inflācija Latvijā jau pārsniedza 5%. Tas liek domāt, ka vasaras otrajā pusē arī patēriņu cenu inflācija Latvijā pārsniegs 3%,” uzsver M. Āboliņš.
Pārtikas un alkohola cenas gada laikā augušas par nepilnu procentu. Diemžēl uz pārtikas cenu mērenību turpmākajos 12 mēnešos nevar cerēt, spriež “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. “Turklāt dārdzības vilnis jau ir sācies, cenu kāpums mēneša laikā (1,3%) bijis lielāks nekā visa aizvadītā gada laikā,” secina P. Strautiņš. Pēc viņa teiktā, galvenais iemesls - pasaulē strauji aug biržā tirgojamo pārtikas produktu cenas. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) veidotais cenu indekss strauji tuvojas diviem ļoti līdzīgiem vēsturiskajiem rekordiem laikā tieši pirms un pēc globālās finanšu krīzes. “Biržās gandrīz viss ir dārgāks nekā pirms gada, taču ne viss ir dārgs attiecībā pret tālākas pagātnes līknēm. Liesas cūkgaļas cenas gada laikā augušas gandrīz 2,5 reizes un ir vēsturiski augstākajā līmenī, izņemot īsu brīdi 2014. gadā. Sviesta cenas ir pieaugušas par 50% kopš pērnā pavasara, taču ir par trešdaļu lētākas nekā slavenajā sviesta burbulī 2017. gadā, kad šī produkta cenas veikalos patiesi šokēja pircējus. Kvieši ir gandrīz divreiz dārgāki nekā desmitgades zemākajā punktā 2016. gada vasarā, bet vēl par ceturto daļu lētāki nekā 2012. gada pīķa brīdī. Mijiedarbība starp pasaules biržām un pārtikas cenām mūsu veikalos darbojas lēni un neprecīzi, taču no ietekmes neizbēgsim. Kas notika brīžos, kad FAO globālo pārtikas cenu indekss bija līdzīgā līmenī pirms 10 un 13 gadiem?” retoriski jautā P. Strautiņš. Visu rakstu var izlasīt šeit:
