Inflācija

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā* (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem - par 3,3 %.

Inflācija Latvijā ir lieliski izdresēts lopiņš, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) komandas 2017. gadā izdarījis lēcienu 2,2% augstumā.

Šogad gaidāmā inflācija varētu būt 2,8% līmenī, informēja Finanšu ministrija (FM).

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,5%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam transportam (par 1,6%), pārtikai (par 0,4%), kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem (par 3%).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 2,9%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Latvijā gada vidējā inflācija 2018.gadā varētu būt 2,7-3,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi, norādot, ka nākamajā gadā Latvijā inflāciju sekmēs darba tirgus uzsilšana un akcīzes likmju kāpums.

Patēriņa cenas gada laikā pieaugušas vidēji par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Precēm tas samazinājās par 0,6%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,6 procentiem.

Centrālā statistikas pārvalde vakar pārspēja pati sevi, jūlijam uzrādot zemāko 12 mēnešu inflācijas rādītāju kopš gada sākuma un patēriņa cenu būtisku pazemināšanos attiecībā pret jūniju.

Latvijā - tāpat kā Igaunijā - šā gada jūnijā, salīdzinot ar sesto mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 3,1%, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū bija otrs lielākais aiz Lietuvas, kur gada izteiksmē patēriņa cenas augušas par 3,5%, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mērījumiem un aprēķiniem, dzīves sadārdzinājuma rādītājs šā gada jūnijā bijuši 3% attiecībā pret pagājušā gada jūniju.

Valsts ieņēmuši šā gada pirmajā pusē pieauguši inflācijas un nodokļu sloga palielināšanas dēļ.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no 2,7% līdz 2,9%, šodien žurnālistiem pavēstīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šogad vidējā gada inflācija Latvijā var sasniegt 3%, uzsver Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere, komentējot šodien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām maijā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) par patēriņa cenu pieauguma tempu šā gada aprīlī nosauc +0,4% pret martu un +3,4% pret pagājušā gada aprīli.

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,5-3% apmērā, prognozēja banka analītiķi.

Gada vidējā inflācija šogad Latvijā var sasniegt 3%, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā referente Ieva Šnīdere.

Latvijā šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2016.gada martu - inflācija sasniegusi 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nākamajos mēnešos Latvijā gada inflācija nepārsniegs 3%, prognozēja Finanšu ministrijā, komentējot šodien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.

Pēc pēdējo mēnešu inflācijas lēciena Latvijā nav vairs lieki padomāt, cik tālu vai tuvu mēs esam pie pensiju nomināla pārrēķināšanas kaut vai atkal attiecībā 200 : 1, kas nebūt ne senos laikos pielīdzināja sākotnēji ļoti dažādu pensiju lielumus vienai un tai pašai nullei.