Latvijas Banka nedaudz samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim un nākamajam gadam, pavēstīja Latvijas Bankā.
Pēc centrālās bankas jaunākajām aplēsēm, patēriņa cenas šogad Latvijā augs vidēji par 0,1% pretstatā septembrī prognozētajiem 0,2%, savukārt nākamajā gadā Latvijā gada vidējā inflācija lēsta 1,1% apmērā pretstatā iepriekš prognozētajiem 1,4%.
Vienlaikus Latvijas Banka sagaida, ka pamatscenārijā 2022.gadā Latvijā gada vidējā inflācija būs 1,6% apmērā, bet 2023.gadā - 1,7% apmērā.
Tajā pašā laikā gada vidējā inflācija labvēlīgā scenārijā nākamajā gadā prognozēta 1,4% apmērā, 2022.gadā - 2,2% apmērā, bet 2023.gadā - 2,1% apmērā, savukārt gada vidējā inflācija nelabvēlīgā scenārijā nākamajā gadā prognozēta 0,8% apmērā, 2022.gadā - 1,2% apmērā, bet 2023.gadā - 1,5% apmērā.
"Patēriņa cenu dinamika gada dalījumā saglabājas deflācijas teritorijā un kopumā atbilst prognozētajai. Trim ceturtdaļām produktu cenas aug straujāk par kopējo inflāciju, un gaidāms, ka deflācijas periods nebūs ilgstošs. Covid-19 izplatības ierobežojumu ietekme uz pakalpojumu cenām - īpaši uz izmitināšanas pakalpojumu, gaisa transporta un komplekso atpūtas pakalpojumu cenām - ir negatīva, tomēr vairāku pakalpojumu cenas turpina augt, jo ierobežojošo pasākumu ieviešana un mazāka klientu plūsma palielina to izmaksas uz vienu klientu," atzīmēja Latvijas Bankā.
Centrālajā bankā minēja, ka ekonomiskās aktivitātes un darba samaksas kāpuma palēnināšanās ietekmē arī cenu dinamiku, tādējādi inflācijas prognoze šim un nākamajam gadam ir nedaudz samazināta . Vienlaikus 2021.gada prognozē ietverta arī pazeminātās pievienotās vērtības nodokļa likmes saglabāšanu Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem.
"Ziņas par veiksmīgu Covid-19 vakcīnu testēšanas norisi veicina naftas pieprasījuma un cenas kāpumu. Paredzams, ka vidējā termiņā līdz ar ekonomiskās aktivitātes un naftas cenas mērenu atveseļošanos inflācija turpinās pakāpeniski palielināties un 2022.gadā sasniegs 1,6%," minēja Latvijas Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā norādīja, ka prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ņemot vērā panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un valdības spēju nodrošināt pienācīgus atbalsta pasākumus Covid-19 izplatības otrā viļņa skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī to, cik veiksmīgi tiks izmantotas Eiropas atbalsta finansējuma sniegtās iespējas un arī atbalstošas monetārās politikas nodrošinātie ārkārtīgi labvēlīgie finansējuma apstākļi.
Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2019.gada novembri - patēriņa cenas saruka par 0,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 0,4%.