Gada laikā veselības aprūpe sadārdzinājusies par aptuveni 3,2 procentiem. Cenas kāpušas zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par patēriņu cenu izmaiņām.
Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 0,3-0,4% apmērā, prognozēj banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām oktobrī.
Krīzes produkts – griķi – šobrīd veikalu plauktos atrodas pietiekamā daudzumā. Pēc iepirkšanās trakuma pavasarī, kad, baidoties no krīzes, pircēji apgādājās ar pārtikas un tualetes papīra rezervēm, ažiotāža no jauna nav uzliesmojusi. Tiesa, šī pastiprinātā interese par atsevišķiem produktiem gluži bez sekām arī nav palikusi. Griķu cenas gada laikā ir kāpušas par 21,7 procentiem.
Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā palielinājās par 0,1%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2019.gada februāri - sasniedza 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,4%, bet gada inflācija - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2019.gada janvāri - bija 2,2% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā samazinājās par 0,3%, bet gada inflācija - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2018.gada novembri - bija 2,1% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada inflācija - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2018.gada oktobri - bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada inflācija - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2018.gada septembri - bija 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 3,2%.
Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,2%, bet gada inflācija - šogad augustā salīdzinājumā ar 2018.gada augustu - sasniedza 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Swedbank" samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim un nākamajam gadam līdz 2,8% un 2%, norāda "Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece.
Lai gan pēc ekonomistu vērtējuma inflācijas temps Latvijā kļūst rāmāks, dažas preces un pakalpojumi gada griezumā piedzīvojuši inflāciju, kas mērāma ar divciparu skaitli. Tas ir, tikpat augstu inflāciju, kāda tā bija treknajos pirmskrīzes gados. Piemēram, kartupeļi, kas ir vieni no pirktākajiem dārzeņiem Latvijā, šā gada jūlijā maksāja par 20 procentiem dārgāk nekā pērn vasaras vidū.
Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas samazinājās par 1%, bet gada inflācija - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2018.gada jūliju - bija 2,9% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada laikā patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par trim procentiem, kas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem bijis teju divas reizes lielāks sadārdzinājums nekā ES un eirozonā vidēji. Eksperti prognozē, ka cenas turpinās Latvijā kāpt un šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka nekā pērn.
Latvijā šogad maijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Šogad jūnija otrajā nedēļā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā būtiski augošas cenas miltiem un to izstrādājumiem, kā arī piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.