Dombrovskis skaidro, kāpēc ES strauji augusi inflācija

© f64.lv, Oksana Džadana

Inflācija ir rādītājs, kuram būs ļoti nopietni jāseko līdzi, un nepieciešamības gadījumā arī jākoriģē Eiropas Savienības politikas, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

"Inflācija pēdējo mēnešu laikā ir ievērojami pieaugusi. Galvenais cēlonis ir straujais enerģijas - pamatā dabasgāzes - cenu pieaugums. Ir arī citas problēmas, kas pamatā saistās ar Covid-19 pandēmijas ietekmi uz piegāžu ķēdēm. Ir zināmi faktori arī pieprasījuma pusē, kas saistās ar ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un līdzekļu apjomu, kas tiek iepludināts ekonomikā. Pašreiz tiek prognozēts, ka faktori, kuri ir inflācijas kāpuma pamatā, ir laikā ierobežoti, tādēļ tuvākajos gados inflācija atkal samazināsies. Bet, protams, būs jāseko līdzi, vai inflācijas ietekmē neveidojas sekundārie efekti," uzsvēra Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka inflācijas jautājumā galvenās ietekmes sviras ir Eiropas Centrālās bankas rokās, savukārt Eiropas Komisija var vērtēt, kādā veidā inflāciju ietekmē ekonomikas stimulēšanas pasākumi un nepieciešamības gadījumā tajos veikt korekcijas.

"Ja runājam par ekonomikas atbalsta pasākumiem, tad svarīgi ir, lai tie būtu laikā ierobežoti un precīzi mērķēti. Tas ir svarīgi gan no valsts viedokļa, lai neradītu ilgtermiņa slogu valsts finansēm, bet šajā kontekstā tas ir svarīgi arī no inflācijas viedokļa, lai nepārkarsētu ekonomiku," sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents.

Viņš gan uzsvēra, ka runa nav par jau apstiprinātajiem investīciju plāniem, piemēram, par ieguldījumiem no Atjaunošanas un noturības mehānisma. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāvērtē investīciju ietekme uz inflāciju kopumā.

"Piemēram, Latvijas gadījumā svarīga ir sasaiste arī ar Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, jo arī caur šiem fondiem Latvijā nonāk ievērojami līdzekļi. Tādēļ svarīgi ir pēc iespējas vienmērīgāk sadalīt šo investīciju plūsmu septiņu gadu garumā, neveidojot absorbcijas "pīķus". Citādi tiešām ierobežotās būvniecības kapacitātes dēļ šādi investīciju "pīķi" var radīt būvniecības izmaksu sadārdzinājumu. Ir jāvērtē gan Eiropas Savienības fondu, gan nacionālo investīciju apjoms, lai tas būtu pēc iespējas vienmērīgāks," aicināja Dombrovskis.

Ekonomika

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2023.gadā Latvijā palielinājās par 14,6% jeb 108 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 848 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotie dati.

Svarīgākais