Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē patēriņa cenu kāpumu, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Latvijā decembrī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Starp galvenajiem biznesa nākotnes attīstības riskiem 87% pasaules uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas, liecina jaunākais auditorkompānijas "EY" ("Ernst & Young") uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums "EY 2022 CEO Outlook Survey", kas veikts visā pasaulē.
Latvijā gada vidējā inflācija nākamajā gadā varētu sasniegt apmēram 6%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi, pieļaujot, ka 2022.gada sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties arī 10%, bet pēc tam gada inflācijas temps sāks mazināties.
Inflācija ir rādītājs, kuram būs ļoti nopietni jāseko līdzi, un nepieciešamības gadījumā arī jākoriģē Eiropas Savienības politikas, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).
Gada inflācija Zviedrijā novembrī palielinājusies līdz 3,3% salīdzinājumā ar 2,8% oktobrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2011.gada augusta, ziņo valsts statistikas birojs.
Latvijas ekonomika no Covid-19 pandēmijas un tās izraisītajām sekām atgūstas ātrāk nekā iepriekš prognozēts, taču iedzīvotāju bažas par vīrusa izplatību nomainījis satraukums par strauju inflācijas celšanos un tās ietekmi uz personīgajām finansēm un parādsaistībām.
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Turpmākajos mēnešos inflācija gada izteiksmē svārstīsies 3,7% - 4% robežās, prognozē Finanšu ministrija (FM), pieļaujot, ka septembrī siltumenerģijas cenas varētu uzrādīt pat divciparu pieaugumu.
Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijā jūnijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Šobrīd nav pamata ilgstošam straujas inflācijas kāpumam, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Jūnijā reģistrētie dati skaidri lielākoties atspoguļo vidējā patēriņa cenu līmeņa rāpšanos ārā no pagājušajā gadā reģistrētās bedres. Gada griezumā vidējais cenu līmenis paaugstinājies par 2.7%, bet, salīdzinot ar maiju, reģistrēta vien 0.3% izaugsme, skaidro Swedbank ekonomiste Laura Orleāne.