Straujais cenu kāpums visus neskar vienādi, pirmām kārtām cieš tie, kuri jau bija nabadzīgi vai slikti apdrošināti. Par savu dzīvi krīzes laikā stāsta Marta Kosioreka (48), projektu vadītāja reklāmas aģentūrā Polijā, portāla "Der Spiegel" Jana Petera sagatavotajā materiālā.
Projektu vadītāja stāsta, ka aizvien grūtāk ir aplēst cik naudas kam būs vajadzīgs, aizvien grūtāk ir plānot izdevumus.
"Vienīgais, kas pēdējo mēnešu laikā nav mainījies, ir mana alga. Man šķiet, ka ar katru dienu kļūst sliktāk. Pirms kara par gāzes apkuri maksājām 30 zlotus mēnesī, kas ir līdzvērtīgi 7 eiro. Tas bija salīdzinoši lēti. Tagad tas jau ir 80 zloti, vairāk nekā divas reizes. Par benzīnu mēdzu maksāt 350 zlotus, apmēram 75 eiro. Tagad tas ir par 100 zlotiem vairāk," stāsta Marta.
Sieviete atzīst, ka cenu kapums viņu biedē, dodoties iepirkties aizvien biezak izvēlas akcijas preces un meklē lētākas alternatīvas.
"Daži lielveikali jau ir noteikuši cukura normu, jo cilvēki Polijā veido krājumus. Dažu mēnešu laikā kļuvām par "krājējiem". Karš rada lielas bailes, īpaši vecos cilvēkos," saka Marta.
Tadas lietas, kas padara dzīvi skaistāku, piemēram, spontani pasūtīt picu, vairs nav iespējamas, uzskata sieviete.
"Es neko no politikas negaidu. Protams, viss ir saistīts ar Krievijas uzbrukuma Ukrainai sekām. Un sankcijām alternatīvas nav. Mēs nevaram pirkt Krievijas gāzi, kamēr cilvēki mūsu kaimiņvalstī baidās par savu dzīvību. Galu galā atbalsts Ukrainai ir svarīgāks par mūsu gāzes rēķinu," stasta Marta.
