infarkts

Mazkaloriju saldinātājs ksilīts, ko izmanto daudzos pārtikas produktos ar samazinātu cukura saturu un plaša patēriņa precēs, piemēram, košļājamajā gumijā un zobu pastās, varētu būt saistīts ar gandrīz divreiz lielāku sirdslēkmes, insulta un nāves risku cilvēkiem, liecina pētījums, ziņo CNN.

Gandrīz katrs otrais jeb 48% Latvijas iedzīvotāju sliecas domāt, ka spētu atpazīt akūta miokarda infarkta pazīmes, kamēr 43% simptomus atpazīt nevarētu, pavēstīja "Benu aptiekas" pārstāvji, atsaucoties uz Veselības monitoringa datiem, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.

Pagājušajā gadā no infarkta, kas ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā, nomira 846 cilvēki, preses konferencē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume.

Lai pievērstu uzmanību biežāk pārmantotajai ģenētiskajai slimībai, 24.septembrī tiek atzīmēta Ģimenes hiperholesterinēmijas diena. Arī Latvijā jau piekto gadu pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra kardiologiem aicina iedzīvotājus vērst uzmanību šai slimībai, mudinot laicīgi pārbaudīt holesterīna līmeni un ja nepieciešams, konsultējoties ar speciālistiem, uzsākt ārstēšanu.

Ja darbdiena ilgst vairāk par 10 stundām un tas notiek 50 reizes gadā, tad infarkta risks palielinās par 29 procentiem – šādu faktu publicējusi Amerikas Sirds asociācija.

Madonā dzīvojošā 27 gadus vecā Liena ir 2 gadus vecas meitiņas mamma un februāra beigās pasaulē laidīs vēl vienu mazulīti. Pērnā gada nogalē sievietei palika slikti, parādījās labās puses vājums un valodas traucējumi. Pēc nogādāšanas slimnīcā Lienai tika konstatēts maģistrāls parciāls cerebrāls infarkts, kā arī tika veikta operācija un uzsākta ārstēšana, vēsta portāls ziedot.lv.

Cilvēkiem, kurus darbā terorizē un apceļ, ir paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks – šo sadzīviskā līmenī jau zināmo faktu apstiprina vērienīgs pētījums, kas veikts Kopenhāgenas universitātē.

Šonedēļ izsaukumā Rīgā pēc pusstundu ilgiem atdzīvināšanas pasākumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem izdevās glābt 64 gadus vecas sievietes dzīvību, informēja dienesta pārstāve Arita Rudzīte.

Kardiologi un neirologi aicina iedzīvotājus un lēmumu pieņēmējus novērst mirdzaritmijas izraisītus insultus, tā uzsver šodien atklātās kampaņas "Atpazīsti mirdzaritimiju - izvairies no insulta!" pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.

Profesionāla medicīniskā palīdzība insulta gadījumā jāsniedz ne vēlāk kā četrarpus stundu laikā pēc insulta sākuma. «Jo ātrāk rīkojamies, jo mazāk smadzeņu šūnu cilvēks zaudē,» uzsver Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers. Kampaņā Atmasko dzīvības laupītāju! atbildīgās iestādes atgādina, kā atpazīt galvenos infarkta un insulta simptomus, kuru gadījumā nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai sekas nebūtu letālas un «dzīvības laupītāji» tiktu apsteigti.

Lai mazinātu mirstības no miokarda infarkta un insulta, svarīgi, lai apkārtējie, kā arī pats cietušais mācētu ātri atpazīt saslimšanu simptomus un laikus sauktu palīgā mediķus, šodien kampaņas "Atmasko dzīvības laupītāju" atklāšanā sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Dzīvot, kamēr jūs apstādina paša ķermenis, ir bieži dzirdēts teiciens. Pēkšņi un pārsteidzoši, taču arvien biežāk gados jauni cilvēki sastopas ar sirds veselības problēmām un nereti ceļā uz slimnīcu tiek diagnosticēts infarkts. Arī Gata pieredzes stāsts sākās pavisam nevainīgi - ar sliktu pašsajūtu, tomēr paša apņēmība un ilgstoša ārstēšanās ir viņam ļāvusi šo stāstu izstāstīt šodien.

Vai zinājāt, ka organismam piemīt spējas slēpt slimību simptomus? Un te nav runa par viltīgām un infekcijām vai vēža šūnām. Mūsu ķermenī iebūvēti savdabīgi kompensatorie mehānismi, kuri, īpaši tad, ja organisms ir spēcīgs, var panākt, ka cilvēks ilgu laiku nemaz nepamana snaudošās sirds un asinsvadu slimības, līdz pēkšņi kādu dienu šķietami vesels cilvēks nonāk slimnīcā ar infarkta vai insulta diagnozi.

Vai zinājāt, ka organismam piemīt spējas slēpt slimību simptomus? Un te nav runa par viltīgām un infekcijām vai vēža šūnām. Mūsu ķermenī iebūvēti savdabīgi kompensatorie mehānismi, kuri, īpaši tad, ja organisms ir spēcīgs, var panākt, ka cilvēks ilgu laiku nemaz nepamana snaudošās sirds un asinsvadu slimības, līdz pēkšņi kādu dienu šķietami vesels cilvēks nonāk slimnīcā ar infarkta vai insulta diagnozi. Par cēloņiem, kuri būtiski palielina infarkta un insulta risku, stāsta kardioloģe Marina Ļuļe.

Vai zinājāt, ka organismam piemīt spējas slēpt slimību simptomus? Un te nav runa par viltīgām un infekcijām vai vēža šūnām. Mūsu ķermenī iebūvēti savdabīgi kompensatorie mehānismi, kuri, īpaši tad, ja organisms ir spēcīgs, var panākt, ka cilvēks ilgu laiku nemaz nepamana snaudošās sirds un asinsvadu slimības, līdz pēkšņi kādu dienu šķietami vesels cilvēks nonāk slimnīcā ar infarkta vai insulta diagnozi.

AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Pļavnieki” kardeoloģe Marina Ļuļe norāda uz nelabvēlīgiem apstākļiem, ko var nepamanīt it kā vesels cilvēks, vienā dienā negaidīti nonākot slimnīcā ar infarktu. Proti, tie ir ķermeņa kompensējošie mehānismi, kas, esot spēcīgam organismam, var ilgu laiku nelikt manīt snaudošas sirds un asinsvadu saslimšanas. Ārste nosauc sešus iemeslus, kas būtiski palielina infarkta un insulta riskus. Vairāk šiem riskiem ir pakļauti gados jaunāki vīrieši.

Tu mani novedīsi līdz infarktam – sakām tiem, kuri sagādā mums nepatikšanas un pārdzīvojumus. Stress patiešām ir viens no faktoriem, kas var izprovocēt sirds avāriju – infarktu, jo ilgstoša spriedze liek organismam tērēt vairāk vitamīnu un minerālvielu, kā arī cita starpā var radīt muskuļu pārlieku saspringumu krūšu apvidū, un tas var traucēt asiņu plūsmu arī sirdī, līdz ar to samazinās piegādātais skābekļa daudzums, un, ja sirds asinsvados ir izveidojies kāds trombs, tas var atrauties un nosprostot asinsvadu. Asins plūsmas pārtraukumu ar trombu medicīnā sauc par infarktu.