Pagājušajā gadā no infarkta nomira 846 cilvēki

Pagājušajā gadā no infarkta, kas ir viens no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā, nomira 846 cilvēki, preses konferencē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Veselības veicināšanas departamenta direktore Ilze Straume.

Pēc viņas paustā, katrs ceturtais līdz piektais no infarkta mirušais bija jaunāks par 65 gadiem, turklāt no infarkta nedaudz biežāk cieš sievietes.

SPKC oktobra sākumā veiktajā socioloģiskajā aptaujā 76% no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem atzina, ka nepieciešamības gadījumā izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet attiecībā uz infarkta simptomiem jūtas tikai daļēji zinoši. Tādēļ, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par infarktu un tā pazīmēm, SPKC trešdien sāka jaunu kampaņu - "Laiks ir dzīvība".

Tomēr, kā preses konferencē skaidroja Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs Andrejs Ērglis, pēdējo desmitgažu laikā infarkta nāves gadījumu skaits ir būtiski sarucis, kas ir skaidrojams ar medicīniskās sabiedrības spēju, zināšanu un cilvēku izglītības līmeņa uzlabošanos.

Par infarktu liecina pēkšņas sāpes aiz krūškaula, kas nepāriet apmēram 15 minūšu laikā, taču pastāv arī citas pazīmes, kas atvieglo infarkta atklāšanu. "Daba ir iekārtojusi tā, ka infarktu arī cilvēki pietiekami ātri atpazīst, jo tur parādās bailes - faktiski bieži vien parādās bailes. Tiešām, tas ir tas, ko daudzi pacienti stāsta, ko mēs arī zinām no literatūras un savas pieredzes. Tās arī ir sāpes aiz krūškaula, kas parasti nāk kopā ar baiļu sajūtu un kas izstaro vai nu uz kreiso, vai labo plecu, visbiežāk uz žokli un var būt arī starp lāpstiņām. Tas, kas vēl var būt, ko cilvēki varbūt mazāk pamana, bet kas arī ir klasiska pazīme - abu vai vienas locītavas pēkšņas sāpes," stāstīja Ērglis.

Savukārt konkrēti sievietēm, pēc kardiologa paustā, šie klasiskie infarkta simptomi dažkārt var izpausties citādi - to vietā var parādīties pārmērīgs un nepamatots nespēks, kuņģa darbības traucējumi vai slikta dūša.

Infarkta gadījumā noteikti ir jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, turklāt galvenais aspekts ir tieši laiks, proti, cik ātri pacientam tiek sniegta palīdzība, jo, kā norādīja kardiologs, miokarda šūnu bojāeja ir atkarīga no laika.

Kardioloģe, Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostikas nodaļas vadītāja Iveta Mintāle skaidroja, ka pirmā pamanāmā infarkta izpausme ir drīzāk jau ilgu gadu rezultāts, tādēļ pastiprināta uzmanība savai veselība būtu jāveltī, neraugoties uz vecumu.

"Būsim godīgi: mēs neredzam savā praksē pacientus ar vienu izolētu riska faktoru - sirds un asinsvadu slimībām parasti tas ir kopums. Pēc mūsu pētījumiem, vidēji Latvijas iedzīvotājam, vīrietim ir 3,5 riska faktori, kas atbild tieši par kardiovaskulārajām slimībām, un sievietēm - nedaudz mazāk. Tas tieši ir stāsts par vecumu virs 40 gadiem," atklāja mediķe, uzsverot, ka ir svarīgi mazināt riska faktorus un laicīgi vērsties pie ģimenes ārsta.

Šie riska faktori, pēc Mintāles paustā, iekļauj lieko svaru, it īpaši vēdera apkaimē, kā arī paaugstinātu asinsspiedienu, holesterīnu un cukura vielmaiņas traucējumus.

Jau ziņots, ka šodien plkst.18 ikviens interesents varēs pārbaudīt savas zināšanas par infarktu un tā simptomiem īpašā sirds tematikai veltītā viktorīnā, kas norisināsies tiešsaistē SPKC "Facebook" lapā sadarbībā ar organizāciju "Prāta spēles".

SPKC un pētījumu aģentūras "Norstat" organizētajā socioloģiskajā aptaujā oktobra sākumā tiešsaistē piedalījās 709 respondenti vecuma grupā no 40 līdz 60 gadiem no visas Latvijas.