Kardiologi un neirologi aicina iedzīvotājus un lēmumu pieņēmējus novērst mirdzaritmijas izraisītus insultus, tā uzsver šodien atklātās kampaņas "Atpazīsti mirdzaritimiju - izvairies no insulta!" pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Mirdzaritmija ir izplatīts sirds ritma traucējums, un tas ir viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem, kad sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo. Tā rezultātā sirdī asinis lēnāk nokļūst no priekškambariem kambaros, un tas var veicināt trombu veidošanos. Šie trombi var izkļūt ārā no sirds un nonākt smadzenēs, aizsprostot artērijas un pārtraukt asinsapgādi smadzenēs, izraisot insultu. Mirdzaritmija, kas netiek ārstēta vai tiek nepietiekami ārstēta, palielina insulta risku līdz piecām reizēm.
Labsvīra informēja, ka gandrīz 50% no visiem insulta gadījumiem Latvijā ir kardioemboliskie insulti, kurus lielākoties izraisījusi savlaicīgi neatpazīta un neārstēta mirdzaritmija. Saskaņā ar mirdzaritmijas izplatības datiem pasaulē, šī slimība skar vidēji 2% no populācijas, kas nozīmē, ka Latvijā varētu būt aptuveni 40 000 mirdzaritmijas pacientu, no kuriem lielākā daļa nav diagnosticēta un nesaņem atbilstošu ārstēšanu.
Kā liecina jaunākie Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas Insulta reģistra dati par 2016. un 2017.gadu, gandrīz 50% no visiem insulta gadījumiem Latvijā ir kardioemboliskie insulti, kurus lielākoties izraisījusi savlaicīgi neatpazīta un neārstēta mirdzaritmija.
Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers skaidroja, ka Insulta reģistra dati apliecina, ka teju puse no mirdzaritmijas pacientiem nav lietojuši medikamentus, kas novērš trombu veidošanos un līdz ar to arī insultu. Pēc ārsta paustā, lielais saslimšanu skaits norāda uz to, ka sirds pataloģija un mirdzaritmija ir tā, kas noved šos pacientus līdz insulta vienībai un neiroloģijas klīnikai.
Millers norādīja, ka savlaicīga antikoagulantu lietošana kardiologu, ģimenes ārstu uzraudzībā var samazināt pacientu grupu, kura slimo ar kardiembolisko insultu. Pasaulē šis skaitlis ir gandrīz uz pusi mazāks, proti, 25-30% cilvēku slimo ir kardiemboliskie insultu, kas nozīmē, ka Latvijā saslimšana ar mirdzaritmija ir krietni augstāka un mums jāpievērš tai pastiprināta uzmanība.
Lai informētu sabiedrību par problēmu un aicinātu pārbaudīt sirdi savlaicīgi, pacientu biedrība "ParSirdi.lv" un "Sirds ritma komanda" kampaņā aicinās uz mirdzaritmijas riska pārbaudēm, kā arī informēs par to, kā sevi pasargāt no insulta. Kampaņas laikā rīt, 29.novembrī, no plkst.12 līdz 16 iedzīvotāji būs aicināti apmeklēt pasākumus Stradiņa slimnīcā, savukārt 6.decembrī izglītojošs pasākums notiks Jelgavā un 19.decembrī Valmierā.
Šajos pasākumos "Sirds ritma komanda" veiks bezmaksas mirdzaritmijas skrīningu, pārbaudot pulsu, nosakot iespējamos ritma traucējumus, kā arī konsultējot iedzīvotājus par mirdzaritmiju, kā pārbaudīt pulsu mājas apstākļos un kā sevi pasargāt no insulta. Pasākumos tiks dalīti arī informatīvie ceļveži pacientiem.
Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, kardiologs Kārlis Trušinskis norādīja, ka pēdējos gados daudz izdarīts, lai uzlabotu ārstēšanās kvalitāti un pieejamību mirdzaritmijas pacientiem. "Liels izrāviens pēdējā gada laikā saistāms ar modernu asins šķīdinošu medikamentu iekļaušanu kompensācijas sarakstā," sacīja kardiologs.
Viņš gan norādīja, ka sāktais darbs jāturpina, tostarp jāuzlabo slimības diagnostika, jo atklājot šo aritmiju un savlaicīgi sākot ārstēšanu, iespējams pacientus pasargāt no invalidizējošām sekām, proti, galvas smadzeņu insulta.
"Pirmie soļi ir sperti, bet jau tagad ir skaidrs, ka tuvākajā nākotnē būs nepieciešams uzlabot invazīvu aritmijas ārstēšanas metožu pieejamību Latvijā un paplašināt pacientu loku, kam valsts kompensē mūsdienīgus un efektīvus medikamentu. Tikpat svarīgi ir veicināt pacientu izpratni par slimību, mudināt atpazīt simptomus un nepieciešamības gadījumā arī ārstēties. Katram ir jāuzņemas atbildība pašam par savu veselību. Ir daudz darāmā gan mums - ārstiem, gan pacientiem un arī lēmumu pieņēmējiem, kas turpmākos četrus gadus atbildēs par veselības politiku Latvijā," sacīja Trušinskis.
Arī Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs Andrejs Ērglis uzsvēra, ka būtiski rūpēties par savu veselību regulāri, atklāt riskus laicīgi un novērst tādas slimības kā mirdzaritmiju, kas neārstēta var novest pie insulta. "Mūsdienās tehnoloģiju un medikamentu attīstība ļauj efektīvi reaģēt, ārstēt un glābt dzīvības," sacīja Ērglis.
