Izlasi! Cēloņi, kuri būtiski palielina infarkta un insulta risku

Vai zinājāt, ka organismam piemīt spējas slēpt slimību simptomus? Un te nav runa par viltīgām un infekcijām vai vēža šūnām. Mūsu ķermenī iebūvēti savdabīgi kompensatorie mehānismi, kuri, īpaši tad, ja organisms ir spēcīgs, var panākt, ka cilvēks ilgu laiku nemaz nepamana snaudošās sirds un asinsvadu slimības, līdz pēkšņi kādu dienu šķietami vesels cilvēks nonāk slimnīcā ar infarkta vai insulta diagnozi.

Par cēloņiem, kuri būtiski palielina infarkta un insulta risku, stāsta kardioloģe Marina Ļuļe.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina sirds un asinsvadu slimību izplatību, ir aptaukošanās.

«Priekšroka» vīriešiem

Iet, kamēr krīt - tas ir viens no raksturojumiem, ko varētu minēt, apzīmējot virkni pacientu, kuri ir izbrīnīti par savu pēkšņo nonākšanu neatliekamās palīdzības automašīnā ceļā uz slimnīcu ar diagnozi «infarkts». Kardioloģe norāda, ka šādai situācijai vairāk ir pakļauti vīrieši, turklāt salīdzinoši jauni, jo viņu organisms var būt spēcīgs, darbojas kompensatorie mehānismi un nekādas pašsajūtas izmaiņas neliek domāt par iespējamām sirds un asinsvadu slimībām. «Tas, ka vīrietis pēc 40 gadu vecuma jūtas labi, nenozīmē, ka viņš ir vesels,» saka M. Ļuļe. Diemžēl statistika rāda, ka sirds un asinsvadu slimības tiek konstatētas gados aizvien jaunākiem vīriešiem, un tas liecina, ka, neveicot profilaktiskas veselības pārbaudes, problēmu nav iespējams konstatēt. Savukārt sievietes organisms šādām slimībām ir pakļauts vēlāk, jo līdz menopauzei to sargā sievišķie hormoni, kas būtiski samazina risku.

Seši bīstami faktori

Ārste skaidro, ka pašregulācijas mehānismi, kuri nelabvēlīgos apstākļos strādā kā kompensatorie mehānismi, darbojas labāk, ja cilvēkam ir regulāra, mērena fiziska slodze un atbilstošs uzturs. Bet ir seši cēloņi, kādēļ kompensatorie mehānismi var nepildīt savu funkciju, - smēķēšana, aptaukošanās, fiziskas aktivitātes nepietiekamība, arteriālā hipertensija, cukura diabēts un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.

Paaugstināts asinsspiediens

Ja asinsspiediens būtu paaugstināts, tad es taču to justu - domā vairākums cilvēku. Izrādās, ka ne vienmēr tas atbilst patiesībai. Piemēram, Veselības centru apvienības poliklīniku autovadītāju medicīniskās komisijas konstatē paaugstinātu asinsspiedienu aptuveni 30% gadījumu. «Sāpes, smaguma sajūta, reiboņi ir tās izpausmes, kas var norādīt uz paaugstinātu asinsspiedienu, taču var gadīties, ka simptomu nav, bet, veicot mērījumus, pacientam tiek konstatēts asinsspiediens 180/100 mm Hg. Tas liecina, ka ir nostrādājuši kompensējošie mehānismi, līdzsvarojot sajūtas un neliekot satraukties par veselības problēmām,» komentē kardioloģe. Šādās situācijās nepieciešami novērojumi ārsta uzraudzībā, un problēmu gadījumā jāveic asinsspiediena stabilizēšana, regulāri lietojot ārsta nozīmētos medikamentus.

Aptaukošanās

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas veicina sirds un asinsvadu slimību izplatību, ir aptaukošanās. Palielināta ķermeņa masa nozīmē problēmas aknu darbībā, kuru uzdevums ir utilizēt holesterīnu. Ja tas netiek darīts, holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām, radot nosprostojuma risku.

Sievietēm ir divi galvenie periodi, kad aptaukošanās risks ir augstāks. Proti, reizumis pēc bērniņa piedzimšanas organisma atjaunošanās nenorit tā, kā gribētos, kā arī menopauzes laikā sievietēm ir tendence uz svara pieaugumu. Tā kā svara izmaiņas šajos posmos diktē ķermeņa hormonālās izmaiņas, sievietēm ir jābūt īpaši piesardzīgām un vajadzības gadījumā jāievēro strikta diēta. Savukārt vīriešiem aptaukošanās problēmas bieži raisa mazkustīgs dzīvesveids un pārlieku liela pārtikas daudzuma uzņemšana, kas neatbilst reālajam enerģijas patēriņam. Rietumu sabiedrības ēšanas paradumi, palielinot pusfabrikātu un gatavā, neveselīgā ēdiena patēriņu, atstāj iespaidu arī uz jaunāko paaudzi, veidojot nepareizu izpratni par veselīgiem ēšanas paradumiem. Gadījumi, kad abi dzimumi ir pakļauti augstam aptaukošanās riskam, saistās ar endokrinoloģiskām problēmām - vairogdziedzera patoloģiju, kad ir grūti veikt svara regulēšanu. Šādos gadījumos ir būtiski regulāri konsultēties ar endokrinologu.

Kad nekavējoties jāiet pie ārsta

«Elpas trūkums, diskomforta sajūta un sāpes sirds apvidū vai aiz krūšu kaula fiziskas slodzes laikā ir tipiskākās pazīmes, kad nekavējoties jādodas pie ārsta, lai veiktu kardiogrammu,» uzsver M. Ļuļe. Protams, var izrādīties, ka ar sirdi viss kārtībā, tomēr pacients pats par to nevar kompetenti spriest. Gadījumos, kad sāpes sirds apvidū ir gados jauniem cilvēkiem, turklāt nav konstatēti tipiskie simptomi - elpas trūkums, smaguma sajūta utt. -, pastāv varbūtība, ka vainojama ostreohondroze, kas no muguras it kā atbalso sāpes sirds rajonā; veģetatīvā distonija vai kāda cita veselības problēma, kas arī prasa attiecīgu speciālistu palīdzību. Jebkurā gadījumā pacientam ar šādām sūdzībām būtu labi veikt kardiogrammu, lai pārliecinātos, ka tajā nav akūtu izmaiņu.

Lai nenonāktu līdz infarktam, vīriešiem pēc 40 gadu vecuma būtu ļoti ieteicams reizi gadā veikt veloergometrijas izmeklējumu, kas ļauj relatīvi novērtēt sirds un asinsvadu stāvokli un slimības gadījumā konstatēt novirzes no normas. «Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no infarkta, kura ārstēšana un atveseļošanās periods noteikti prasīs vairāk laika nekā savlaicīga vizīte pie ārsta,» atgādina kardioloģe. Viņa arī brīdina, ka ir vieglprātīgi ārstēt sirds un asinsvadu slimības ar kaut kādiem līdzekļiem, kurus pēc problēmas apraksta ir ieteicis aptiekas farmaceits vai kurus lieto kāds paziņa.