Igaunija

Igaunijas parlamenta opozīcijā esošās Reformu partijas priekšsēdētāja Kaja Kallasa paziņojusi, ka Francijas galēji labējās politiķes Marinas Lepēnas mērķis ir sagraut gan Eiropas Savienību, gan esošo sadarbību Eiropā, un, ja Igaunijai kādreiz vajadzētu palīdzību, Lepēna un viņas sabiedrotie būtu pirmie, kas ziedotu Igauniju, lai tikai saglabātu labas attiecības ar Krieviju.

Salīdzinot ar laiku pirms 30 gadiem, Igaunijas un Krievijas attiecības ir ļoti labas, jo tad Igauniju vēl bija okupējis padomju karaspēks, paziņojis jaunais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Šonedēļ Igaunijā notiek kārtējās militārās mācības, kurās piedalās šīs valsts un NATO sabiedroto karavīri.

Pavasarī, kad daba mostas, ceļotāji var izbaudīt aizraujošus piedzīvojumus un noklausīties interesantus stāstus Igaunijas avotiem un ūdenskritumiem bagātīgākajās vietās. Divu dienu ekskursijā būs iespēja piekļūt arī iespaidīgākajiem akmeņiem, apmeklēt tā dēvēto kapteiņu ciemu un ielūkoties noslēpumainajā, ačgārni plūstošajā Raganu akā.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida trešdien apstiprināja premjerministra Jiri Ratasa jauno triju partiju koalīcijas valdību, kurā līdz ar viņa vadīto Centra partiju pārstāvēta arī Konservatīvā tautas partija (EKRE) un partija "Tēvzeme".

Igaunijā sestdien ieradušies pieci triecienhelikopteri "Apache", kas trīs mēnešus būs dislocēti Emari aviobāzē.

Pēc šonedēļ notikušās Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs aicinājis Igauniju saskaņot rīcību un uzmanīgi izturēties pret dialogu ar Maskavu.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ceturtdien pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā paudusi vēlmi uzaicināt viņu apmeklēt Igauniju, kad nākamgad Tartu notiks kārtējais Pasaules somugru tautu kongress.

Krievijai un Igaunijai objektīvi ir kopīgas intereses Baltijā, ceturtdien paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Kremlī tiekoties ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu.

Igaunija šonedēļ aizliegusi savos teritoriālajos ūdeņos iebraukt Krievijas mācību buriniekam "Sedov", jo tajā atradušies kursanti no okupētās Krimas, ceturtdien vēsta laikraksts "Postimees", atsaucoties uz Igaunijas Ārlietu ministriju.

"Šogad mēs atzīmējam piecpadsmit gadus, kopš Latvija un Igaunija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Mums vienmēr ir bijusi kopēja izpratne par reģionālo drošību. Kopīgi ar mūsu Eiropas un transatlantiskajiem partneriem reaģējam uz izaicinājumiem mūsu reģionā. Saskaroties ar mūsdienu drošības izaicinājumiem, būtiski arī turpmāk būt vienotiem un spēt pieņemt saskaņotus lēmumus," uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 2019. gada 10.aprīlī, Tallinā tiekoties ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu. "Mūsu valstis ir tuvas ne tikai ģeogrāfiski. Mūs saista kopīgais vēstures mantojums, Eiropas un pasaules redzējums, līdzīgās vērtības, izpratne par drauga pleca sajūtu un kopīgo drošību, kas stiprinājās neatkarības un brīvības cīņās. Atzīmējot mūsu valstu simtgadi, mēs to apzināmies vēl izteiktāk nekā parasti," noradīja Valsts prezidents. Raimonds Vējonis atzīmēja, ka valsts vizīte Igaunijā notiek simboliskā laikā. "Mūsu nācijas veidojās vienā laika periodā. Mūsu valstis ir gājušas kopīgu vēstures ceļu. Mūsu nacionālās kustības radīja lūzumu Baltijas sabiedrības attīstībā. Bet tieši pirms simts gadiem, 1919. gada vasarā, latviešu un igauņu karavīri plecu pie pleca sīvās Cēsu kaujās deva izšķirošus triecienus ienaidnieku spēkiem. Ar šo kopīgo uzvaru Latvijas neatkarība bija nostiprināta, un tādēļ latviešu tauta vienmēr būs pateicīga jums par šo nenovērtējamo brīvprātīgo palīdzību," tikšanās laikā ar Igaunijas prezidenti uzsvēra Valsts prezidents. Valsts prezidents atzīmēja, ka šodien mēs esam tuvi kaimiņi, sadarbības partneri, sabiedrotie un draugi. Latviju un Igauniju saista aktīvs politiskais un ekonomiskais dialogs. Ņemot vērā mūsdienu ģeopolitiskos apstākļus, abu valstu nacionālajās interesēs ir stiprināt un attīstīt jau esošo Latvijas un Igaunijas, kā arī stiprināt ciešo visu trīs Baltijas valstu sadarbību un savstarpējo atbalstu visos līmeņos. Tikšanās laikā Raimonds Vējonis uzsvēra, ka svarīgi turpināt ciešu sadarbību, īstenojot Rail Baltica projektu. Ceram, ka nevienā no projektā iesaistītajām pusēm neradīsies jauni šķēršļi, lai ieviestu dzīvē jau pieņemtos lēmumus Rail Baltica savlaicīgai realizēšanai. Tāpat turpmākais gads-pusotrs būs nozīmīgs Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu, kā arī reģionālās gāzes infrastruktūras attīstībai un tirgus izveidei. No 2019.gada 9.aprīļa līdz 11.aprīlim Valsts prezidents Raimonds Vējonis valsts vizītē apmeklē Igauniju. Valsts prezidentu valsts vizītē Igaunijā pavada Iveta Vējones kundze.

Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) izveidotā komisija nav konstatējusi, ka Igaunijā par spiegošanu notiesātā Aizsardzības spēku virsnieka Denisa Metsavasa un viņa tēva darbība ir atstājusi ietekmi uz Latvijas drošību, pastāstīja AM Militāri publisko attiecību departamenta vadītājs Kaspars Galkins.

Igaunijas valdība ceturtdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm trīs savas valsts pilsoņus, kas apsūdzēti ar narkotikām saistītos noziegumos un naudas atmazgāšanā.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests otrdien publiskoja ziņojumu, kurā tas brīdina par augošu Ķīnas ietekmi un iespējamiem draudiem, ko rada tehnoloģiskas ierīces ar Ķīnas izcelsmi.

Igaunijā aizturēts slēpošanas treneris Mati Alavers, kuru prokuratūra tur aizdomās par to, ka viņš mudinājis sportistus lietot dopingu.

Igaunijas parlamenta vēlēšanās iepriekšējā balsošanā, kurā piedalījās 39,3% vēlētāju, visvairāk balsu ieguvis lielākais opozīcijas politiskais spēks liberālā Reformu partija - par to savas balsis atdevuši 98 736 jeb 40% nobalsojušo, svētdienas vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas paziņojusi Centrālā vēlēšanu komisija.

Igaunijā svētdien notiekošajās parlamenta vēlēšanās līdz plkst.16 vēlētāju aktivitāte sasniegusi 57,2%, paziņojusi Centrālā vēlēšanu komisija.

Igaunijā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, un gaidāms, ka lielākos panākumus tajās gūs valdošā Centra partija un lielākais opozīcijas politiskais spēks Reformu partija. Savukārt Lietuvas vēlētāji dodas uz balsošanas iecirkņiem, lai vēlētu pašvaldību padomju deputātus un mērus.

Igaunijas Republika vakar svinēja 101. gadskārtu, kopš proklamēta neatkarīga un demokrātiska Igaunijas valsts. Svinīgo svētku uzrunu teica arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kura runu pabeidza ar teikumu zīmju valodā.

Igaunijas Republika vakar svinēja 101.gadskārtu, kopš proklamēta neatkarīga un demokrātiska Igaunijas valsts. Valsts svētku dienu ievadīja svinīga Igaunijas karoga uzvilkšana Garajā Hermanī, Tallinas Domkalna cietokšņa tornī. Šai dienā apritēja 30 gadi, kopš zilmelnbaltais karogs pēc gandrīz pusgadsimta pārtraukuma atgriezās 45,6 metrus augstajā tornī. Svinīgajā ceremonijā uzrunu teica Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Eiki Nestors, svētības vārdus sacīja Igaunijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Urmass Vīlma, bet Tallinas pilsētas teātra aktieris Kaspars Velbergs svinīgi nolasīja Igaunijas neatkarības deklarāciju - "Manifestu Igaunijas tautām". Skanēja Igaunijas Vīru koru biedrības dziedātāju balsis, spēlēja Policijas un robežapsardzes orķestris. Tallinas Kārļa baznīcā notika valsts svētku dievkalpojumus, bet pusdienlaikā Tallinas Vabaduzes (Brīvības) laukumā notika Igaunijas Aizsardzības spēku parāde. Vakarā teātrī "Estonia" bija paredzēts svētku koncerts un svinīga pieņemšana, bet galvaspilsētas Islandes laukumā norisinājās brīvdabas pasākums "Laika raksti". Tieši 20.19 visa Igaunija tika aicināta vienoties kopīgā akcijā "Apkampsimies 20.19", atkārtojot pirms gada aizsākto tradīciju, kad visā Igaunijā cilvēki cits citu apskāva un sveica valsts simtgadē tieši plkst. 20.18. Turpinot citu simtgades gadā aizsāktu iniciatīvu, arī šogad valsts svētkos daudzi Igaunijas valstsvīru un kultūras darbinieku pieminekļi Tallinā bija uzposti valsts karoga krāsu šallēs. Igaunijas Republikas dzimšanas diena ir 1918. gada 24. februāris, kad Igaunijas Glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku, bet valsts simtgades svinēšana turpināsies līdz 2020. gada 2. februārim, kad tiks pieminēta simtā gadskārta kopš Tartu miera līguma parakstīšanas.