Iepirkšanās internetā

Eiropas Savienība (ES) gatavojas noteikt fiksētu 2 eiro maksu miljardiem mazvērtīgu paku, kas katru gadu ieplūst blokā, lielākā daļa no kurām nāk no Ķīnas, vēsta Īrijas medijs thejournal.ie.

Dažādu atlaižu un svētku laiks ierasti nozīmē pastiprinātu cilvēku interesi par iepirkšanos internetā, savukārt krāpniekiem šāda aktivitāte ir papildu impulss, un viņi nāk klajā ar arvien jaunām krāpniecības shēmām. Kā sevi pasargāt un atpazīt iespējamo krāpniecību, iepērkoties internetā, skaidro Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Briede.

Izaicinājumi, kurus radījusi Covid-19 pandēmija, strauji paātrinājuši sabiedrības un ekonomikas digitalizācijas procesu. Tā rezultātā 2020. gadā e-veikalos biežāk sākuši iepirkties 9% iedzīvotāju, bet nepilni 5% tos izvēlējušies lielākajai daļai savu pirkumu ‒ tas ir teju divreiz vairāk nekā 2019. gadā, liecina “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma dati. Katrs sestais jeb 6,5% respondentu attālināto iepirkšanos pērn izmēģinājuši pirmo reizi.

Interneta lietotāji arvien biežāk izvēlas valsts domēnā reģistrētas tīmekļa vietnes, tāpēc uzņēmēji tam pielāgo savu darbības stratēģiju. Eiropas uzņēmēji, jo īpaši mazie un vidējie, cenšas veidot lokālu digitālo identitāti.

Lai arī šogad Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīsim citādi nekā ierasts, vēlme vienam otru iepriecināt nav zudusi. Taču, ņemot vērā dažādus pulcēšanās ierobežojumus un riskus veselībai, iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas veikt pirkumus internetveikalos. Diemžēl šajā laikā aktīvi darbojas arī krāpnieki.

Viltojumu kvalitāte mēdz būt tik augsta, ka pat speciālisti tās uzreiz nevar atšķirt. Agrāk rādītājs varēja būt salīdzinoši zemā cena. Nekvalitatīvie viltojumi parasti tiek pārdoti tirgos par ievērojami zemākām cenām. Lielākā daļa šo preču tiek ražotas Ķīnā un citās Austrumu valstīs. Visaugstākās kvalitātes viltojumus var atpazīt tikai šaurs cilvēku loks – pieredzējuši eksperti, pārdevēji vai menedžeri, kā arī ilggadēji produkta cienītāji. Cenas var būt gandrīz tikpat augstas vai tādas pašas kā oriģinālam.

Iepirkšanos un pastaigas pa veikaliem lielā mērā ietekmē emocionālais noskaņojums, piemēram, ļoti labs garastāvoklis vai, tieši otrādi, dziļa vilšanās un diskomforts. Ja cilvēkam ir pacilāts garastāvoklis, tas viņu mudina iepirkties vairāk, nekā esot sliktā noskaņojumā. Kā un vai šīs emocionālās sajūtas ir mainījušās, augot iepirkšanās popularitātei internetā, skaidro psihoterapeite Zane Siliņa.

Iepirkšanās online vidē ar katru gadu kļūst arvien populārāka. Cilvēki novērtē tehnoloģiju piedāvātās iespējas iegādāties preces un pakalpojumus attālināti, neizejot no mājām, turklāt saņemt tās sev ērtā laikā un vietā. Un, kā nesen piedzīvojām, šī iespēja ir nozīmīga. Taču pašsaprotamās lietās cilvēki bieži kļūst pavirši un neuzmanīgi. Par to, kas ir svarīgākais, lai droši iepirktos internetā, pieredzē dalīsies slavenība Lelde Ceriņa.

Latvijā 58% iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir iepirkušies ārvalstu interneta veikalos, liecina VAS "Latvijas pasts" kopā ar pētījumu kompāniju "Kantar" veiktā aptauja.

Latvijā patērētājiem nav augstas zināšanas par drošību, iepērkoties internetā, un viņi neapzinās krāpšanas riskus, šodien diskusijā "Droši e-pirkumi" teica Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

Nepietiekama produktu kvalitāte, preču piegādes apstākļi un neticība, ka tiešsaistē pasūtītie produkti tiešām tiks atvesti - tie ir tikai daži no aizspriedumiem, kas cilvēkiem rada bažas par iepirkšanos internetā. Cik pamatots ir uztraukums, kādi ir populārākie mīti un kāds patiesībā ir process no preču pasūtīšanas brīža līdz piegādei mājās, skaidro Sanita Bērziņa, Latvijā vadošā pārtikas interneta veikala “Barbora.lv” valdes locekle.

Pieaug mobilo tālruņu izmantošana, iepērkoties interneta veikalos, un tieši viedierīcēs tiek patērēts ilgākais laiks, pētot preču sortimentu, secinājis interneta veikals 220.lv. Tendenci apstiprina arī pētījumu kompānijas RAIT dati - Latvijā pērn 65% interneta lietotāji ar viedtālruņa starpniecību ir meklējuši sev tīkamo preci, savukārt Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 70% un 64%.

Iepirkšanās internetā ir mūsu ikdiena – ērta, vienkārša, un, protams, patīkama nodarbe, kas sniedz daudz dažādu priekšrocību – sākot ar to, ka taupa laiku, ļauj izvairīties no cilvēku burzmas veikalos līdz 24 stundu pieejamībai un plašākam piedāvājumam. Būtisks apsvērums par labu iepirkumiem internetā ir iespēja atrast izdevīgākus piedāvājumus un lielākas atlaides nekā veikalos. To zina un izmanto arī finanšu kibernoziedznieki, mēģinot “uzķert” cilvēkus ar, piemēram, lielu atlaidi kvalitatīva zīmola precei.

Ar mērķi sekmēt Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas pratību, interneta veikals "220.lv" aicina pievērst uzmanību un turpmāk izvairīties no tipiskākajām kļūdām, kādas tiek pieļautas, iepērkoties on-line vidē. Izplatītāko kļūdu vidū ir nepārbaudītu interneta vietņu un nedrošu mobilo ierīču izmantošana.

Ņemot vērā, ka arī viedtālruņu lietotāju skaits strauji pieaug, aizvien populārāka kļūst iepirkšanās internetā, izmantojot šim mērķim paredzētas mobilās aplikācijas. Piemēram, pagājušajā gadā trakajās izpārdošanas akcijās “Melnā piektdiena” un “Kiberpirmdiena” aptuveni trešā daļa pirkumu tika veikti, izmantojot mobilās aplikācijas. Katra desmitā no šīm aplikācijām tika atzīta par krāpniecisku, liecina "RiskIQ" pētījumu dati.

Kā liecina Sabiedriskās Domas un Tirgus Izpētes Centra (SDTIC) aptauja jūnijā, 88 procenti respondentu ir veikuši pirkumus interneta veikalos. Tas liecina par to, ka arvien vairāk cilvēku novērtē ieguvumus, ko sniedz iespēja veikt pirkumus virtuāli.

Salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktajā aptaujā noskaidrojies, ka 67,9% aptaujas dalībnieku preces internetā izvēlas, vadoties pēc zemākās cenas principa. Turklāt 10,4% aptaujāto atzīst, ka internetā nekad nav iepirkušies.

Ceturtdien Parlaments galīgajā lasījumā atbalstīja jaunus noteikumus par patērētāju tiesībām - turpmāk visā ES teritorijā patērētāji par internetā iegādātas preces paturēšanu vai atteikšanos varēs izlemt divu nedēļu laikā no tās saņemšanas, turklāt tiks piemērotas jaunas prasības attiecībā uz informācijas pieejamību pircējam par preces vai pakalpojuma kopējo cenu.