Kā mainījušies iedzīvotāju iepirkšanās paradumi?

 
©pexels.com

Iepirkšanos un pastaigas pa veikaliem lielā mērā ietekmē emocionālais noskaņojums, piemēram, ļoti labs garastāvoklis vai, tieši otrādi, dziļa vilšanās un diskomforts. Ja cilvēkam ir pacilāts garastāvoklis, tas viņu mudina iepirkties vairāk, nekā esot sliktā noskaņojumā. Kā un vai šīs emocionālās sajūtas ir mainījušās, augot iepirkšanās popularitātei internetā, skaidro psihoterapeite Zane Siliņa.

Saskaņā ar interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius* datiem, Latvijā pēdējo 6 mēnešu laikā 77% interneta lietotāju ir veikuši tiešsaistes pirkumus. Savukārt 30% norāda, ka internetā iepērkas vairākas reizes mēnesī.

Lai arī paradumu maiņa ir ilgtermiņa process, iepirkšanās internetā sniedz pavisam jaunu emocionālo pieredzi, sākot ar saskarsmi ar apkārtējiem un beidzot ar lēmumu pieņemšanu par to, vai pirkumu veikt, vai tomēr atlikt. Tieši gūtās emocijas nereti ir tās, kas liek vienu vai otru paradumu nostiprināt kā daļu no ikdienas rutīnas.

Kā norāda psihoterapeite Zane Siliņa, iepirkšanās internetā atbilst mūsu mentalitātei - justies brīvam un neatkarīgam, neesot pārāk intensīvā kontaktā ar apkārtējiem. Un tas nav raksturīgs tikai gados jauniem pircējiem, jo tieši šis gads parāda, ka tiešsaistē iepērkas dažādas paaudzes, arī tie, kuri līdz šim to nebija darījuši. "Kopumā pircējā ir apvienoti divi apziņas veidi - loģiskais un emocionālais. Loģiskā apziņa salīdzina preču cenas, sortimentu un kvalitāti, pieņemot racionālu lēmumu par nepieciešamību iegādāties preci. Savukārt emocionālā apziņa pirkumus izvērtē pavisam citādi - priekšplānā izvirzās nepieciešamās vēlmes un sajūtas, tādā veidā cilvēks kļūst brīvāks un neierobežots savās izvēlēs. Turklāt pētnieki norāda, ka iepērkoties cilvēkiem uzlabojas garastāvoklis, pazūd trauksme un nomierinās nervi," piebilst Z. Siliņa.

Attiecībā uz atlaižu laiku Z. Siliņa skaidro, ka tās var mudināt uz spontānu pirkumu veikšanu, piemēram, ieraugot akcijas preces, lieta ko cilvēks nav plānojis iegādāties, pat gadījumā ja nepietiek līdzekļu, tiek nopirkta. Turpina Z. Siliņa: "Pētnieki norāda, ka izpārdošanas laikā autonomā nervu sistēma, kas atbild par "sastingt vai cīnīties" reakciju, pārņem noteiktu orgānu kontroli, liekot ķermenī parādīties reakcijai, kura bija līdzīga mūsu senčiem, saskaroties ar plēsēju. Tās var būt bailes palaist garām izdevīgu pirkumu, līdz ar to cilvēkiem ir grūtāk kontrolēt vēlmi nopirkt, pirms to izdara citi. Novērojumi liecina, ka, iepērkoties internetā, cilvēks tomēr var veikt pārdomātākus pirkumus, jo ir iespēja izvairīties no kontakta ar citiem."

Tikmēr Gemius apkopotie dati rāda, ka arī 54% interneta lietotāju ir svarīgas akcijas un īpašie piedāvājumi.

Veikala 220.lv mārketinga un komunikācijas vadītāja Līga Bubko stāsta: "Iedzīvotāji Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, joprojām tiecas pēc akcijas precēm. Tas ir viens no veidiem, kā ietaupīt, tāpēc, iegādājoties tādas ikdienas preces kā pārtika, apģērbs, apavi un sadzīves preces, primāri uzmanība tiek pievērsta precei, kurai ir norādīta zemākā cena. Visbiežāk pircēji meklē vislabākās cenas piedāvājumu, kurā ietilpst kvalitatīvs produkts apvienojumā ar konkurētspējīgu cenu un labu servisu, kam par piemēru kalpo citu pircēju atsauksmes, kas visbiežāk ir redzamas pie preču aprakstiem un dažādās preču cenu salīdzināšanas vietnēs. Bieži vien lēmumu nosaka arī piegādes ātrums un tā cena. "

*Gemius pētījums "E-komercijas tirgus Latvijā 2020" (2020.februāris)