Zviedrijas varasiestādes ceturtdien apsūdzējušas 52 gadus vecu sievieti par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un smagiem kara noziegumiem, kas pastrādāti pret jezīdu sievietēm un bērniem Sīrijā.
Ukrainas Drošības dienests vāc pierādījumus pret "Krimas jaunatnes politiķu komitejas" vadītāju un līdzdibinātāju Aniju Grigorjanu. Tiek ziņots, ka viņa publiski mudina Krimas skolēnus gatavoties karam pret Ukrainu un iestāties Krievijas militārajās skolās, raksta tv3.lt.
Šodien plkst.10, pieminot Otrā pasaules kara ebreju tautas genocīda upurus, Jelgavas vadība un Ebreju biedrības biedri noliks ziedus pie piemiņas akmens Zālītes ielā Jelgavā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
ASV prezidents Džo Baidens šodien gatavojas atzīt Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušo pusotra miljona armēņu slepkavību par genocīdu, vēsta "New York Times”, “Wall Street Journal”, “The Guardian ”.
Decembrī biežāk nekā citos gada mēnešos pasaulē tiek pieminēti genocīda noziegumi un upuri. Latvija, kura pati ir piedzīvojusi genocīdu, kopā ar citām pasaules valstīm 9. decembrī atzīmē Starptautisko genocīda nozieguma upuru piemiņas un šā nozieguma novēršanas dienu. Šīs atceres dienas ietvaros vakar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē viesojās lektori no Amerikas Savienotajām Valstīm, kas uzstājās ar vieslekciju "Armēņu genocīda pierādījumi un tā nolieguma cēloņi".
Visā Latvijā šodien notiks atceres pasākumi, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, godinot aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri 1941.gada 14.jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.
Saeima ceturtdien pieņēma paziņojumu par Krimas tatāru deportāciju 75.gadadienas pieminēšanu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai, atzīstot, ka 1944.gadā veiktā deportācija bija genocīds pret Krimas tatāru tautu, informēja Saeimas Preses dienestā
Latvijā šodien piemin 1949. gada 25. marta deportācijas un Komunistiskā genocīda upurus. Dažādos Latvijas reģionos notiek piemiņas pasākumi un viens no piemiņas pasākumiem notika arī pie Šķirotavas stacijas Rīgā.
Latvija pagaidām neplāno armēņu masu slepkavības Pirmā pasaules kara laikā toreizējā Osmaņu impērijā atzīt par genocīdu, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Prokrieviskais skandālists Aleksandrs Gapoņenko sociālajā tīklā Facebook raksta, ka esot ilgi domājis, kāpēc Latvijā beidzot notiks pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.
Vakar visā Latvijā atzīmēja Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, atminoties 1941. gada 4. jūliju, kad nodedzināja Rīgas ebreju sinagogu Gogoļa ielā kopā ar tajā ieslodzītajiem cilvēkiem. Jau nedēļas nogalē aizsākās pirmie piemiņas pasākumi, bet vakar Rīgā notika vērienīgākais.
No Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim notiekošais biedrības "Latvijas Politiskirepresēto apvienība" rīkotais atceres gājiens, kas veltīts Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, pulcē aptuveni 150 cilvēku.
25. martā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube piedalīsies atceres pasākumā, pieminot un godinot 1949.gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus.
Pieminot 1949.gada 25.marta deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, šajā dienā Rīgā būs koncerti un pasākumi - piemiņas brīdis pie Šķirotavas stacijas, gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli, kur notiks svinīgā goda sardzes maiņas un ziedu nolikšanas ceremonija, bet vakarpusē iedzīvotāji gaidīti Lielās Piektdienas koncertos Rīgas Svētā Pētera baznīcā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.