Saeima pieņem deklarāciju un nosoda pret armēņu tautu vērstos Osmaņu impērijas noziegumus

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Saeima šodien pieņēma Ārlietu komisijas izstrādāto deklarāciju par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu.

Saeimas darba kārtībā šodien bija arī vairāku desmitu deputātu sagatavots deklarācijas projekts, kas tika noraidīts, pieņemot Ārlietu komisijas sagatavoto dokumentu.

Debatēs deputāts Romāns Naudiņš (NA) uzsvēra, ka parlamentiem, pieņemot šādas deklarācijas, to rūpīgi jāizvērtē, jo tas rada zināmas sekas. Viņš iebilda pret to, ka neviena no deklarācijām par armēņu genocīdu nav apspriesta kopā ar vēsturniekiem, kā arī deklarācijas ir par jautājumu, ko deputāti nav rūpīgi analizējuši.

Naudiņš aicināja noraidīt abas parlamentā iesniegtās deklarācijas un veidot jaunu. Viņaprāt, parlaments varētu sagatavot jaunu redakciju līdz rudenim. Deputāta ieskatā, šādā deklarācijā nevar aizmirst arī citas tautības, kuras šajos traģiskajos notikumos gāja bojā.

Vienlaikus parlamentārietis aicināja Armēnijas parlamentu nosodīt pret latviešiem vērsto genocīdu un notikušo Baltijas valstu okupāciju.

Tāpat īpaši plaši vēsturiskajos notikumos iedziļinājās deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), kurš aicināja noraidīt šādus paziņojumus, piebilstot, ka neizprot, kāpēc tieši tagad šāda deklarācija būtu jāpieņem.

Tikmēr Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) informēja, ka komisijā jau pāris mēnešus notiek diskusijas par šo genocīdu un sēdēs esot uzklausītas visas ieinteresētās puses.

Dokumentā atzīmēts, ka ir svarīgi pieminēt to cilvēku zaudētās dzīvības, kuri gāja bojā Osmaņu impērijas varas iestāžu organizētajā armēņu genocīdā - masu slepkavībās un piespiedu pārvietošanā, kas sākās 1915.gada 24.aprīlī ar armēņu kopienas intelektuāļu un aktīvistu arestu toreizējā Konstantinopolē.

Saeima deklarācijā uzsver, ka nosoda pret armēņu tautu vērstos Osmaņu impērijas īstenotos noziegumus, slepkavības un piespiedu pārvietošanu.

Latvijas parlaments atsaucas uz ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā atzīts, ka šie notikumi ir genocīds saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to.

Saeima uzsver, ka Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci, un apzinās savu pienākumu atzīt un pieminēt šos noziegumus, lai nepieļautu to atkārtošanos.

Pieņemtajā dokumentā norādīts, ka Osmaņu varas iestāžu darbības rezultātā daudzi armēņu tautības iedzīvotāji tika piespiedu kārtā deportēti uz citiem impērijas reģioniem, kā rezultātā bada, fiziskas vardarbības un slepkavību dēļ tika zaudētas daudzas dzīvības.

Saeimas paziņojumā uzsver, ka godina visu armēņu genocīda upuru piemiņu un apliecina cieņu izdzīvojušajiem, kā arī pauž pārliecību, ka atklātas un brīvas diskusijas par vēsturiskiem jautājumiem ir nesaraujami saistītas ar veselīgu un nobriedušu demokrātiju veidošanos.

Latvijas parlaments aicina starptautisko sabiedrību izvērtēt šos vēstures notikumus un vērst skatu uz nākotni, kuru ir vēlme veidot brīvu no vardarbības un neiecietības - tādu nākotni, kur tiek ievērotas cilvēktiesības un ikviens indivīds var justies brīvs, neapdraudēts un drošībā.

Latvijā

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība svinīgā sarīkojumā Dzintaru koncertzālē pasniedza pašvaldības augstākos apbalvojumus. Ar Goda zīmi par sabiedriski aktīvu un radošu darbību un ieguldījumu Jūrmalas popularizēšanā apbalvota mūsu kolēģe, žurnāliste, publiciste un sabiedriskā darbiniece Elita Veidemane.

Svarīgākais