Lietuvas Seims ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā padomju režīma noziegumi pret Krimas tatāriem atzīti par genocīdu.
Par rezolūciju, kuru izstrādājuši opozīcijā esošās "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas deputāti Audroņus Ažubalis un Laurīns Kasčūns, balsoja 77 deputāti, neviens nebija pret, bet viens deputāts atturējās.
"Vadoties no starptautiskajās tiesībās nostiprinātā genocīda jēdziena, Seims atzīst 1944.gadā Padomju Savienības pastrādātos noziegumus pret Krimas tatāriem par genocīdu," teikts rezolūcijā.
Seims arī "nosoda 2014.gadā Krievijas Federācijas veikto Ukrainas Krimas okupāciju un aneksiju, kā arī pret civiliedzīvotājiem un Krimas tatāru tautu īstenoto diskrimināciju uz valodas, kultūras, reliģijas un tautības pamata, Krimas tatāru pašpārvaldes likvidēšanu".
Rezolūcijā starptautiskā sabiedrība aicināta solidarizēties ar Krimas tatāru tautu un turpināt neatzīt 2014.gadā Krievijas veikto Krimas aneksiju.
Līdzīgu paziņojumu maija sākumā pieņēma Latvijas Saeima, pieminot Krimas tatāru deportāciju 75.gadadienu un atzīstot, ka 1944.gadā veiktās deportācijas bija genocīds pret Krimas tatāru tautu.
Pagājušajā mēnesī pēc rezolūcijas projekta iesniegšanas Kaščūns norādīja: "Pieminot Krimas tatāru pieredzētās sāpes un ciešanas, gribam panākt, lai Lietuvas parlaments atzīst par genocīdu noziegumus, ko Padomju Savienība 1944.gadā izdarīja pret Krimas tatāru tautu.".
"Komunistiskā režīma noziegumiem nav noilguma," piebilda Ažubalis.
Kā uzsvēra tēvzemiešu deputāti, vēsture atkārtojas - spiediens, diskriminācija un vardarbība pret Krimas tatāriem atsākušies pirms pieciem gadiem, kad Krievija anektēja Krimu.
"Mums jāsolidarizējas ar Krimas tatāru tautu un jāturpina 2014.gadā Krievijas Federācijas veiktās Ukrainas Krimas pussalas aneksijas neatzīšanas politika," bija teikts viņu izplatītajā paziņojumā.
Krimas tatāru masveida deportācijas sākās 1944.gada 18.maijā. No Krimas uz Vidusāziju toreiz tika izsūtīti vairāk nekā 230 000 cilvēku - gandrīz visi Krimas tatāri, kas tobrīd dzīvoja pussalā. Teju puse Krimas tatāru, kas tika izvesti uz Uzbekistānu, nomira bada nāvē vai no slimībām, bet tiem, kuri palika dzīvi, Krimā tika atļauts atgriezties tikai pēc tam, kad Padomju Savienībā sākās "perestroika".
Kad Krievija pirms pieciem gadiem anektēja Krimu, tur tika aizliegta Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas - Medžlisa - un viņu telekanāla darbība, aizturēti un ieslodzīti simtiem aktīvistu, bet Krimas tatāru līderiem - Mustafam Džemiļevam un Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam - tika aizliegts iebraukt Krievijā, tāpēc viņi nevar ierasties Krimā.
Vajāšanu un represiju dēļ vairāk nekā 10 000 Krimas tatāru bijuši spiesti pamest mājas un pārcelties uz Ukrainu.
