ASV prezidents Džo Baidens šodien gatavojas atzīt Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā notikušo pusotra miljona armēņu slepkavību par genocīdu, vēsta "New York Times”, “Wall Street Journal”, “The Guardian ”.
Šis solis varētu sarežģīt ASV attiecības ar NATO dalībvalsti -Turciju. Turcijas ārlietu ministrs jau brīdinājis Dž. Baidena administrāciju, ka šis solis “kaitēs” ASV un Turcijas attiecībām.
Tai pašā laikā vairāk nekā 100 ASV Kongresa Pārstāvju palātas deputāti parakstījuši vēstuli, kas adresēta Dž. Baidenam un kurā viņš tiek aicināts kļūt par pirmo ASV prezidentu, kurš oficiāli atzinis notikušo par genocīdu.
“Prezidenta kungs, kā jūs norādījāt savā 24.aprīļa paziņojumā - “klusēšana ir līdzatbildība”. Amerikas Savienoto Valstu apkaunojošā klusēšana par Armēnijas genocīda vēsturisko faktu ir notikusi pārāk ilgi, un tam ir jābeidzas. Mēs aicinām jūs izpildīt savas saistības," teikts vēstulē.
ASV Kongress jau 2019. gada decembrī simboliskā balsojumā armēņu slaktiņu atzina par genocīdu.
Dž. Baidena paziņojums ir gaidāms sestdien, kad tiks pieminēta armēņu slaktiņa sākuma 106.gadadiena. Tiesa, Dž. Baidens joprojām var pārdomāt, pieļauj ASV mediji.
Armēņu genocīda atceres gadadienā vairāk nekā 40 Saeimas deputāti Saeimas Prezidijā iesnieguši deklarācijas projektu par armēņu genocīda nosodījumu, ziņo LETA.
"Es to uztveru kā ikviena Latvijas pilsoņa morālo pienākumu skaidri un nepārprotami paust savu viedokli, ja mēs kaut kur pasaulē redzam tāda mēroga netaisnību. Ja ļausim šo traģisko pagātnes lappusi aizmirst, nav izslēgts, ka līdzīgas situācijas varētu atkārtoties," uzsver Saeimas deputāts Juris Jurašs.
Deklarācijas projektā teikts, ka Saeima atzīmē, ka nav ne mazāko šaubu par vēsturiskajiem pierādījumiem, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923.gadam tika īstenots armēņu genocīds, likvidējot vairāku tūkstošu gadu ilgo armēņu klātbūtni savā vēsturiskajā dzimtenē.
Dokumentā paredzēts uzsvērt to, ka Saeima nosoda pret armēņu tautu līdz 1923.gadam vērstos genocīda noziegumus, dzimtās zemes atņemšanu, slepkavības un etnisko tīrīšanu nolūkā likvidēt armēņu tautības iedzīvotājus un iznīcināt armēņu kultūrvēsturisko mantojumu.
Par armēņu genocīda sākumu uzskata 1915.gada 24.aprīli, kad Osmaņu impērijas amatpersonas Konstantinopolē apcietināja sabiedrībā pazīstamus armēņus. "Mūsdienās jau 32 valstis šo prettiesisko rīcību oficiāli ir atzinušas par pirmo genocīdu pasaulē, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā miljons armēņu tautības iedzīvotāji," pauž dokumenta autori.
Šāda veida deklarācijas ir pieņēmušas Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Vācija, Nīderlande, Itālija, Lietuva, Polija, Zviedrija un Kanāda un no nosauktajām valstīm lielākā daļa ir NATO dalībvalstis. ASV Kongress armēņu genocīdu ir oficiāli atzinis rezolūcijā 2019.gada 12.decembrī, un to plāno oficiāli atzīt arī ASV prezidents Džo Baidens, pavēstīja J. Jurašs.
