Valsts finanses patlaban ir kontrolējamā, bet trauslā līdzsvarā, tāpēc Latvijai ir ļoti piesardzīgi jāplāno turpmākie papildu izdevumi, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, palielinot vienam komersantam maksimālā atbalsta apmēru un attiecīgi piešķirot papildu finansējumu šī mērķa sasniegšanai.
Apstiprinot grozījumus AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") īstenotajā aizdevumu programmā uzņēmējdarbības veicināšanai, Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt papildu finansējumu programmas īstenošanai 32 miljonu eiro apmērā un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, sniedzot iespēju saņemt aizdevumus arī daudzdzīvokļu ēku būvniecībai Latvijas reģionos.
Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā vismaz reizi saskārušās ar situāciju, kad tām nepietiek finanšu līdzekļu ikdienas pamatvajadzību segšanai, liecina "Swedbank" veiktā aptauja.
Divi no trīs vecvecākiem ir gatavi veikt regulārus ikmēneša ieguldījumus mazbērnu finanšu drošībai nākotnē. Iemesls: vecākā paaudze ir norūpējusies par mazbērnu iespējām iegūt augstāko izglītību vai uzsākt finansiāli patstāvīgu dzīvi, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO jaunākā aptauja.
ANO Palestīniešu bēgļu lietu aģentūra (UNRWA) paziņojusi, ka saskārusies ar nopietnu budžeta krīzi un tai steidzami vajadzīgi 120 miljoni dolāru (103 miljoni eiro), lai turpinātu sniegt nepieciešamākos pakalpojumus izglītībā, veselības aprūpē un citās svarīgākajās dzīves jomās, paziņojis tās vadītājs Filips Lazarīni.
Lai gan gados jaunajiem Latvijas iedzīvotājiem matemātisku aprēķinu veikšana nesagādā izteiktas problēmas, lielai daļai jauniešu ir būtiski robi jautājumos, kas skar finanšu pratību, liecina "Swedbank" Finanšu institūta "Finanšu IQ" tests.
Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par normu, kas nosaka valsts finansējuma piešķiršanas kārtību partijām un liedz valsts finansējumu tikai pašvaldību vēlēšanās startējošām partijām, informēja tiesā.
Ministru kabinets otrdien izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.
No valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šogad otrajā ceturksnī piešķirti 614,29 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes apkopotā informācija.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar 83,1 miljona eiro peļņu, kas ir 3,9 reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pagājušajā gadā saņēmis 327 patērētāju iesniegumus par problēmām saistībā ar kādu no finanšu pakalpojumiem, kas ir par 25,8% vairāk nekā gadu iepriekš, pavēstīja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
80% Lietuvas, 56% Latvijas un 55% Igaunijas vecāku savus bērnus finansiāli atbalsta arī pēc pilngadības sasniegšanas, visbiežāk palīdzot segt ikdienas izdevumus, savukārt pieaugušie bērni saviem vecākiem bieži sniedz nefinansiālu atbalstu, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar 56,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Finanšu sektors turpmāk kļūs digitalizētāks, taču kardināli bankas nemainīsies, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
Arvien lielāku popularitāti gan Latvijā, gan pasaulē gūst finanšu tehnoloģiju risinājumi (FinTech) dažādiem naudas darījumiem, tomēr tikai 14% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pilnībā uzticas FinTech risinājumiem, ja runa ir par naudas darījumu pārvaldīšanu – norēķiniem, pārskaitījumiem, uzkrājumiem un tamlīdzīgi informē Jana Saulīte "Communications&Strategies".
Dzīves kvalitātes mērījums 2020.gadā sasniedzis 1,23 indeksa punktus. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir kritums par 6%, pazeminoties līdz 2017.gada līmenim. Dzīves kvalitātes mērījumā analizēti 15 dažādi indikatori, un tas aplūko dzīves kvalitāti no trim perspektīvām - ekonomiskās, emocionālās un fiziskās veselības un personiskās dimensijas.
Kapitāla tirgus attīstīšana dotu iespēju papildus kreditēt uzņēmējdarbību, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē atzina eksperti.
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 151,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.