Nabadzības un sociālās atstumtības riskam Latvijā pakļauti 5,3% iedzīvotāju
Latvijā pagājušajā gadā 5,3% iedzīvotāji bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai, kas ir par 1,7 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas dati.
Visvairāk materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (pirmā kvintiļu grupa) dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars 2021.gadā sasniedza 16,2%, savukārt starp iedzīvotājiem ar visaugstākajiem ienākumiem (piektā kvintiļu grupa) tādu bija tikai 0,2%.
2021.gadā 59,3% Latvijas iedzīvotāju nevarēja atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, kamēr 2020.gadā šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 59,8%.
Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus pērn nevarēja atļauties 42,5% iedzīvotāju (2020.gadā - 46,4%) vecumā no 16 gadiem, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām - 34,1% (2020.gadā - 30,1%) un savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām - 21,8% (2020.gadā - 25,2%).
Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2021.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30.janvāra līdz 15.jūlijam. Iedzīvotājiem bija iespēja anketu aizpildīt internetā vai arī viņi tika aptaujāti pa telefonu. Klātienes intervijas netika veiktas Covid-19 epidemioloģiskās situācijas dēļ. Aptaujā piedalījās 6600 mājsaimniecību un 11 700 respondentu vecumā no 16 gadiem.
Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa jeb 20% no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.