Trešdaļai mājsaimniecību pērn trūkuši līdzekļi ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai

Salīdzinājumā ar 2017.gadu šādu mājsaimniecību īpatsvars audzis par četriem procentpunktiem.

Visbiežāk līdzekļu nepietiekamība ikdienas vajadzību segšanai skar mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem līdz 350 eiro uz vienu ģimenes locekli (66%) un bez uzkrājumiem, bet uz sarežģītu finanšu ikdienu norāda arī vienas personas mājsaimniecības (41%) un personas, kas dzīvo kopā ar pilngadīgu bērnu vai bērniem (45-47%).

Grūtības salāgot izdevumus ar ienākumiem piedzīvojuši 45% senioru. Līdzās senioriem, kuru finanšu iespējas jau ierasti ir zemākas nekā sabiedrībai vidēji, pēdējā gada laikā ar šādām grūtībām biežāk saskārušies arī jaunieši vecumā līdz 30 gadiem (47%).

Jauniešu nonākšanu situācijās, kad nepietiek ienākumu ikdienas vajadzību segšanai, "Swedbank" skaidro gan ar pandēmijas ietekmi, kas biežāk skārusi jauniešiem tipiskas nodarbinātības jomas, piemēram, viesmīlību, gan šīs grupas mazāk rūpīgu attieksmi pret naudas lietām - ikdienas budžeta plānošanu un uzkrājumu veidošanu. Tikai 38% jauniešu regulāri plāno savu budžetu, bet jauniešu izveidoto uzkrājumu līmenis ir vērtējams kā zemākais starp visām vecuma grupām.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka lielākoties ģimenes, kam nav pieticis ar regulārajiem ienākumiem savu pamata izdevumu segšanai, aizvadītā gada laikā ar šādu notikumu attīstību saskārušās tikai vienu līdz divas reizes. Tas norāda uz īstermiņa un, iespējams, arī neparedzētām situācijām, kad ģimenes maciņš satricināts, bet no tā izdevies veiksmīgi atgūties.

Tajā pašā laikā satraucošs esot fakts, ka teju katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs šādu situāciju piedzīvo katru otro vai pat katru mēnesi.

"Budžeta plānošana būtu viens no rīkiem, ar ko situāciju uzlabot, domājot gan par izdevumu pārskatīšanu un optimizēšanu, gan arī par ienākumu paaugstināšanu," norāda Kropa.

Viens no pirmajiem budžeta plānošanas uzdevumiem ir panākt brīdi, kad ienākumi ar izdevumiem ir salāgoti, tālāk jau raugoties uz finanšu rezervju veidošanas iespējām.

Analizējot budžeta plānošanas paradumus Latvijas sabiedrībā, salīdzinājumā ar 2017.gadu ir vērojams neliels to mājsaimniecību skaita samazinājums, kas pievēršas savas naudas plānošanai, norāda "Swedbank". Ja 2017.gadā to ar lielāku vai mazāku regularitāti darīja 89% mājsaimniecību, šogad tādu ir 86%.

Papildus faktam, ka 12% Latvijas iedzīvotāju atzīst - savas naudas lietas nekādi neplāno, redzama tendence samazināties to iedzīvotāju īpatsvaram, kuri savas finanses plāno regulāri.

Kropa informē, ka lielāks budžeta neplānotāju īpatsvars ir to iedzīvotāju vidū, kuri ar esošajiem ienākumiem biežāk nekā reizi ceturksnī nav spējuši tikt galā ar saviem pamata izdevumiem, kuri dzīvo kopā ar saviem vai sava dzīvesbiedra vecākiem, kā arī starp jauniešiem vecumā līdz 28 gadiem.

Neraugoties uz daļas sabiedrības arvien pieaugošajām grūtībām segt ikdienas izdevumus, vienlaikus ir augusi arī vidējā iedzīvotāju spēja tikt galā ar finanšu krīzes situācijām, liecina aptaujas dati. Samazinājies ģimeņu īpatsvars, kas, zaudējot regulāros ienākumus, ar iepriekš izveidoto uzkrājumu palīdzību spētu iztikt ne ilgāk par vienu mēnesi - 2017.gadā šādu ģimeņu īpatsvars bija 47%, bet 2021.gadā - 42%.

Aptaujas dati rāda, ka ģimeņu spējā tikt galā ar finanšu krīzēm iezīmējas ļoti krasa noslāņošanās. Ja mājsaimniecībām, kuru vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 750 eiro, uzkrājumi ir pietiekami, lai spētu iztikt bez regulāriem ienākumiem pat teju astoņus mēnešus, zemākās ienākumu grupās šī spēja krasi sarūk.

Aptauju "Finanšu plānošana ģimenē" veicis "Snapshots" 2021.gada oktobrī, aptaujājot 747 Latvijas iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā.