Austrumu robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešami 44,2 miljoni eiro
Valsts austrumu robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei līdz 2024.gadam kopumā plānots finansējums 44 208 589 eiro apmērā.
Valdība otrdien pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvo ziņojumu par valsts austrumu sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves gaitu.
Pastāvīgās infrastruktūras ātrākai izbūvei gar Latvijas un Baltkrievijas robežu un Latvijas un Krievijas robežu IeM ir sagatavojusi speciālu likumu, kas stājās spēkā 2021.gada 14.novembrī. Tāpat VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzdots organizēt un nodrošināt valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, un ir izveidota Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja.
Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas joslas pastāvīgai infrastruktūras izveidei un iekārtošanai ir uzbūvēti četri tilti, vēl jāizbūvē valsts robežas josla 172,9 kilometru garumā, tai skaitā pastāvīgais žogs 134 kilometru garumā.
Pagaidu žogu uz robežas ar Baltkrieviju sāka būvēt šī gada 6.oktobrī un pabeidza 24.novembrī gandrīz 37 kilometru garumā. Pagaidu žoga ierīkošana izmaksājusi 3,7 miljonu eiro.
Patlaban Valsts robežsardze ir ierosinājusi pagaidu žogu izbūvi vēl 22,8 kilometru garumā. Prognozēts, ka kopējās izmaksas papildu dzeloņstiepļu iegādei, žoga izbūvei un tehniskās uzraudzības pakalpojumam nepārsniegs 2 329 271 eiro.
Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Valsts robežsardzi definējusi izstrādei nepieciešamās lietotāja prasības, savukārt VNĪ ir izstrādājuši tehniskās specifikācijas būvprojekta realizācijai pēc "projektē un būvē" būvniecības veida. Tāpat VNĪ noslēguši līgumu ar Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" par dzīvnieku pārvietošanās ceļu kartes sagatavošanu, kas ir būtisks priekšnoteikums būvprojekta izstrādei.
Latvijas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas infrastruktūras izveidei un iekārtošanai ir izbūvēti 230 kilometru, tai skaitā uzbūvēts pastāvīgais žogs 95,2 kilometru garumā un izbūvēti četri iekaramie tilti. Neizbūvēti ir aptuveni 53,6 kilometri.
Minētais objekts nav nodots ekspluatācijā, tāpēc tiks veikta ekspertīze par izbūvēto darbu atbilstību būvprojektam, normatīvo aktu prasībām un saistošajiem standartiem, kā arī neizbūvēto darbu apjomiem atbilstoši būvprojektam.
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, NVA turpina darbu pie zemes vienību kadastrālās uzmērīšanas, atsavināšanas un īpašumtiesību sakārtošanas.
Valsts ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves nodrošināšanai 2021.gadā plānots finansējums 899 579 eiro, 2022.gadā - 16 923 461 eiro, 2023.gadā - 19 801 070 eiro un 2024.gadā - 6 584 479 eiro apmērā.
Plānots, ka katru gadu līdz decembrim IeM sniegs Saeimai detalizētu ziņojumu par valsts robežas iekārtošanas gaitu, izlietotajiem finanšu līdzekļiem un atsavinātajiem koksnes resursiem.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11.augusta līdz 10.novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10.februārim.
Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.