Prokuratūras piemērotais naudas sods uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam neliedz turpināt valsts finansējuma izmaksu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), informēja KNAB.
Eiropas Savienība (ES) par 75% samazinājusi šogad Turcijai paredzēto pirmsiestāšanās palīdzību sakarā ar strīdu par gāzes ieguvi Vidusjūrā un Ankaras militāro ofensīvu Sīrijā, sestdien vēsta Vācijas mediju grupas "Funke Media Group" laikraksti.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) deviņām partijām trešdien kopumā pārskaitījis 2 197 574 eiro lielu valsts finansējumu, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.
Ministru kabinets otrdien lēma Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) piešķirt 914 870 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai komisija varētu nodrošināt parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem, kas paredz mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību.
Politiskajām partijām, kuras saņems finansējumu no valsts budžeta, būs liegts saņemtos līdzekļus izmantot, lai iegādātos "pārmērīgi dārgas" lietas vai pakalpojumus, paredz Tieslietu ministrijā topošo "Politiskajām organizācijām (partijām) piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma noteikumu" projekts.
Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam (NAP2027) plānots, ka finansējumu zinātnei un pētniecībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) varētu sasniegt 2027.gadā, liecina NAP2027 pirmā redakcija.
Izstrādājot jauno onkoloģijas nozares attīstības plānu 2021. līdz 2025.gadam, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija (LOĶA) aicina veselības politikas veidotājus atvēlēt garantētu finansējumu vēža pacientu ārstēšanai, informēja LOĶA priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa.
Vajadzētu grozīt visus likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu, neparedzot tā avotus, izriet no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) sacītā intervijā Latvijas Radio.
Ministru kabinets ārkārtas sēdē šodien lēma atbalstīt priekšlikumu par papildu miljona eiro piešķīrumu sabiedriskajiem medijiem 2020.gadā ar mērķi stiprināt sabiedrisko mediju kapacitāti un izlīdzināt algu atšķirību nozarē strādājošajiem, informēja Latvijas Radio pārstāve Indra Zomerovska.
Ja šogad spēkā būtu politiķu piedāvātā jaunā partiju finansēšanas kārtība, tad politiskā partija "Saskaņa" jau būtu pārsniegusi kopējos finansējuma griestus, savukārt vairākām partijām privātpersonas būtu ziedojušas krietni vairāk par atļauto.
Lai muzeji piesaistītu apmeklētājus informatīvi tik blīvajā laikmetā, tiem jāmainās ne tikai vizuāli, bet arī saturiski. Latvijas muzeji progresē, taču pietrūkst līdzekļu jaunu ekspozīciju iekārtošanai, atzīst nozares speciālisti.
Koalīcija vienojusies par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, nedēļas laikā savākti aptuveni 8000 parakstu, liecina informācija mājaslapā.
Ik gadus valdība, Saeimas deputāti un ārstu pārstāvji apspriežot valsts budžetu runā vienu un to pašu – jāpalielina nozares finansējums, lai varētu palielināt ārstu algas. Taču vezums arvien nekust no vietas. Kādēļ? Atbilde ir vienkārša, taču neviens negrib teikt taisnību. Līdzīgi kā Andersena pasakā par kailo karali visi dod priekšroku savām lomām. Man tas ir apnicis un es gribu uzņemties tā puisīša lomu, kurš pateica: “Karalis taču ir kails!”
Deputātu domām daloties, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.
13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai "Saskaņa", bet vismazāk partijai "Jaunā Vienotība" (JV), kura varētu saņemt 416 535 eiro, informēja Tieslietu ministrijā.
Kopš 1990. gada jauniešu skaits sarucis uz pusi, visvairāk Rīgā un Daugavpilī, sasniedzot 241 000. Patlaban sabiedrības daļa vecumā no 13 līdz 25 gadiem ir tikai 13% no iedzīvotāju kopskaita. Tajā pašā laikā valsts programmas finansējums jaunatnes politikas īstenošanai kopumā ir tikai aptuveni pusmiljons eiro. Sadalot uz katru jaunieti, iznāk vien nedaudz virs diviem eiro.