Puntulis par krīzi kultūras nozarē: Patlaban morālā gaisotne ir ļoti saspringta

 
©f64.lv, Kaspars Krafts

Kultūras ministrs Nauris Puntulis LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka pašlaik ārkārtējās situācijas laikā, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, par dažādu pasākumu un koncertu norisi ir pāaragri runāts.

Pašlaik atsākt darbību dažādām kultūras vietām un pasākumiem nav iespējams. Salīdzinot Latvijas Covid-19 izplatības rādītājus ar kaimiņvalstīm, vidējiem rādītājiem Eiropā, būtu pārāk vieglprātīgi atsākt dažādu pasākumu norisi.

Puntulis min, ka pašlaik ministrija aktīvi strādā pie tā, lai kultūras nozarē strādājošajiem tiktu sniegts finansiāls atbalsts un tiek veidoti jauni atbalsta mehānismi.

"Mēs rūpīgi strādājam pie tā, lai kultūras nozare, kas ir visneapskaužamākajā situācijā, ciestu salīdzinoši mazāk."

Viņš atzina, ka paralēli universiālajiem atbalsta mehānismiem, kādi ir pieejami kopumā visai sabiedrībai, ministrija ir radījusi papildu vēl piecus īpašus atbalsta veidus kultūras nozarē strādājošajiem.

Pašlaik jau darbojas viens no atbalsta mehānismiem - biļešu kompensācija 80% apmērā.

Četri ir tuvu tam līdz tie arī sāktu darboties. Pārējos atbalsta mehānismus var iedalīt divās daļās. Divi no tiem saistās ar tūlītēju lietošanu, izdzīvošanu. Savukārt divi citi ir vērsti uz nākotni un ilgtspēju.

Šie mehānismi paredz to, ka kultūras nozarē strādājošajiem ir iespējams pieteikties uz valsts pasūtījumu. Jau iepriekš veiksmīgi ir darbojusies atbalsta sistēma, kas paredzēja lielu grāmatu un mākslas darbu iepirkumu. Pašreiz lielu daļu no Kultūras ministrijā esošā finansējuma, kas ir 3 miljonu apmērā, 400 000 tūkstošus paredzēts novirzīt, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu piedalīties dažādos kultūras notikumos.

Savukārt otrs ilgtspējības mehānisms paredz to, ka jau šobrīd pasākumu organizatoriem ir iespēja producēt un veidot pasākumus, tādējādi saņemto finansējumu. Sadarbībā ar "Altum" pasākumu organizatori var saņemt aizdevumu 60% apmērā un 40% apmērā grantus.

"Tas ir jauns mehānisms, kas ļaus mums realizēt to, ko mēs esam teikuši - krīzi ne tikai izdzīvot, bet arī no krīzes iznākt spēcīgākiem un stiprākiem."

Putulis pauž, ka ir pārliecināts par to, ka neviens no kultūras nozarē strādājošajiem nepaliks bez atbalsta.

Vairāki mūziķi sūdzas par to, ka pašlaik, nenotiekot koncertiem un pasākumiem, viņiem nav iespējams nopelnīt iztiku. Ministrs šo situāciju salīdzināja ar grupas Musiqq dziesmas vārdiem.

"Var saprast, ka viņiem garīgais arī nav labākajā kondīcijā."

Viņš min, ka cilvēki ir ļoti dažādi. Vieni izbauda šo laiku un raksta, rada, veido jaunus mākslas darbus un Covid-19 pandēmija viņu ikdienu nav stipri ietekmējusi. Tomēr vissāpīgāk šo pandēmijas krīzi izjūt tie, kuru ikdiena tika aizvadīta uz skatuves.

Putulis uzsver, ka tāpēc arī ir izveidoti specifiski kultūras nozares atbalsta mehānismi, lai neviens nepaliktu grūtībās.

"Ja to var atrisināt ar naudu, tad tā nav problēma, tie ir tikai izdevumi," visa situācijas nevar atrisināt ar naudu, atzina ministrs.

Pašlaik morālā gaisotne ir ļoti saspringta. Viņš akcentēja, ka radošums spēs glābt kultūras nozares pārstāvjus.

Kultūras ministrijas uzdevums ir nodrošināt materiālos apstākļus, lai radošajām personām būtu iespēja radīt jaunus darbus.

Iepriekšējā pandēmijas periodā visi piešķirtie 20 miljoni eiro tika izlietoti. Pašlaik jau 15 līdz 18 miljoni ir izmantoti.

Ministrs pauda, ka 2 miljoni ir izlietoti pašnodarbināto personu nodarbinātības programmām, 3 miljoni kultūras nākotnes programmai, 1,1 miljons biļešu kompensācijai, 3 miljoni kultūras institūciju nodrošināšanai (komunālajiem pakalpojumiem) un 6 miljoni eiro izlietoti algu subsidēšanā.

"Nevienam nevajadzētu palikt neaizsargātam šādā kontekstā."

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!