Ceturtdien ES publicēja to personu sarakstu, kuras pakļautas sankcijām par Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija indēšanu ar ķīmisko kaujas ieroci “Novičok” šā gada 20. augustā. Šajā sarakstā iekļauti trīs augsta ranga Krievijas prezidenta administrācijas darbinieki – Kirijenko, Jarins un Meņailo, Federālā drošības dienesta direktors Bortņikovs un divi aizsardzības ministra vietnieki – Popovs un Krivoručko.
Eiropas Savienība (ES) vienojusies noteikt sankcijas pret sešām Krievijas amatpersonām un vienu organizāciju saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanu ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas, paziņojuši ES diplomāti.
. Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) aicina valdību izmantot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda līdzekļus veselības sistēmas pilnvērtīgas funkcionēšanas nodrošināšanai, tostarp, ieguldot naudu slimnīcu infrastruktūras uzlabošanā, kā nepieciešamību izgaismojusi Covid-19 pandēmija, informēja asociācijā.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss aicinājis iekļaut Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā par miermīlīgo protestētāju apspiešanu.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim (JV) arī otrais tests uz Covid-19 ir bijis negatīvs, tāpēc viņš klātienē piedalīsies rīt gaidāmajā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā (EP), viņam kandidējot uz tirdzniecības komisāra amatu, informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa.
Krievija izmanto to, ka Eiropa nav pilnībā vienota, kopīgajā preses konferencē ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu žurnālistiem sacīja Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Neskatoties uz jaunajām domstarpībām, ko izsaucis pretrunīgi vērtētais Lielbritānijas likuma par iekšējo tirgu, britu un Eiropas Savienības (ES) delegācijas cer, ka šonedēļ sarunās par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc breksita izdosies panākt izrāvienu.
Ja visas Eiropas Savienības (ES) valstis spēs vienoties par vienotiem Covid-19 ierobežojumiem, tādiem varētu piekrist arī Latvija, tomēr lemšanā visaugstāk tiks stādītas pašmāju iedzīvotāju intereses, šorīt LTV "Rīta panorāmā" izteicās premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Latvijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā atzinīgi vērtē ambīcijas veselības jomā un Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem paziņoja par plāniem ievērojami paaugstināt ES emisiju samazināšanas mērķi līdz 55% līdz 2030.gadam.
Vides piesārņojums ir cēlonis 13% no nāves gadījumiem Eiropā, un tas veicina tādas neinfekciozas saslimšanas kā vēzis un sirds slimības, teikts otrdien publicētā Eirops Vides aģentūras (EEA) ziņojumā.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) piedāvātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pārdales par labu valstij Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļi grantu veidā pašvaldībām palīdzēs mērķētā veidā kompensēt ienākumu samazinājumu, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien atzinis, ka ir satraukts par progresa trūkumu pēdējā breksita tirdzniecības sarunu raundā, vienlaikus brīdinot, ka vienošanās panākšanas šajā stadijā šķiet mazticama.
Baltkrievijas Ārlietu ministrija sestdien uzsvēra ieinteresētību turpināt dialogu ar Eiropas Savienību (ES) un norādīja, ka sankciju noteikšana Baltkrievijai būs "politikas gals".
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena piektdien paziņoja, ka atbalsta sankciju noteikšanu Baltkrievijas amatpersonām, "kuras pārkāpušas demokrātiskās vērtības vai cilvēktiesības".
Eiropas Savienība (ES) ceturtdien pirmo reizi izsludinājusi sankcijas pret kiberuzbrukumu organizatoriem, pakļaujot tām Krievijas un Ķīnas pilsoņus, kā arī atsevišķu Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) vienību.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pieredze, zināšanas un prasmes ļāva viņam nonākt sarežģīto Eiropas Savienības (ES) valstu līderu sarunu kodolā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Kārlis Bukovskis.
Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).