FOTO: Leiena paziņo par plāniem paaugstināt emisiju samazināšanas mērķi līdz 55% [papildināts]

© Reuters/Scanpix/Leta

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem paziņoja par plāniem ievērojami paaugstināt ES emisiju samazināšanas mērķi līdz 55% līdz 2030.gadam.

"Es atzīstu, ka daudziem šis paaugstinājums no 40% uz 55% ir pārāk daudz, bet citiem nav pietiekami," pavēstīja Leiena, sakot runu par EK paveikto Covid-19 pandēmijas un ekonomiskās krīzes seku novēršanā. "Taču mūsu ietekmes novērtējums skaidri parāda, ka mūsu ekonomika un industrija var tikt ar to galā."

Par emisiju samazināšanas plānu līdz 2030.gadam vēl ir jāvienojas ES līderiem un EP.

Diskusijas par emisiju samazināšanu blokā ir ļoti asas, dažām valstīm norādot, ka tās nevar veikt lielāku emisiju samazināšanu sakarā ar to ekonomiku atkarību no piesārņojošām nozarēm, tādām kā ogļu industrija.

Vides aizstāvji savukārt norāda, ka arī 55% samazinājums ir nepietiekams, lai sasniegtu ES ilgtermiņa mērķi panākt klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050.gadam.

Leiena arī aicināja uz lielāku solidaritāti koronavīrusa pandēmijas apkarošanai un veidot spēcīgāku veselības sistēmu blokā.

"Eiropas iedzīvotāji joprojām cieš," sacīja Leiena. "Tāpēc mūsu pirmā prioritāte ir izvilkt vienam otru cauri šim."

Ir jāpalielina finansējums ES veselības programmai un nākamgad Itālijā tās G-20 prezidentūras laikā tiks rīkots globāls veselības samits, paziņoja Leiena. "Tas eiropiešiem parādīs, ka Savienība ir šeit, lai aizsargātu visus."

Vēl viens solis būs Eiropas biomedicīnisko pētījumu aģentūras (BARDA) izveide, sacīja Leiena.

"Man tas ir kristālskaidri - mums ir jā būvē spēcīgāka Eiropas Veselības Savienība," viņa norādīja. "Un mums ir jāstiprina mūsu gatavība krīzēm un pārrobežas veselības draudu vadība."

Leiena pavēstīja, ka EK mēģinās stiprināt Eiropas Medicīnas aģentūru un Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centru.

Viņa arī brīdināja valstis nerīkoties savtīgi attiecībā uz koronavīrusa vakcīnām, kas tiek plaši uzskatīts par risinājumu krīzes izbeigšanai.

"Vakcīnu nacionālisms apdraud dzīvības. Vakcīnu sadarbība tās glābj," sacīja Leiena.

Tāpat viņa aicināja reformēt un stiprināt Pasaules veselības organizāciju, "lai mēs varētu labāk sagatavoties" nākotnes pandēmijām.

Pievēršoties citiem jautājumiem, Leiena pauda bažas, ka sarūk cerības noslēgt tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju un brīdināja Londonu, ka tās mēģinājumi mainīt izstāšanās līgumu ar likuma palīdzību ir nelikumīgi.

Viņa arī brīdināja Turciju neveikt mēģinājumus iebiedēt Kipru un Grieķiju, pieaugot saspīlējumam Vidusjūras austrumos.

Leiena sacīja, ka Turcija ir galvenais partneris, veicot svarīgu darbu bēgļu uzņemšanā, taču "tas nav attaisnojums mēģinājumiem iebiedēt kaimiņus".

Leiena arī aicināja Eiropu strādāt kopā migrācijas jautājumos pēc ugunsgrēka Eiropas lielākajā bēgļu nometnē Grieķijas Lesbas salā, kurš bez pajumtes atstājis 12 000 migrantu.

"Es sagaidu, ka arī visas dalībvalstis pacentīsies. Migrācija ir Eiropas izaicinājums un visai Eiropai ir jāveic sava darba daļa," paziņoja Leiena.

Tāpat viņa norādīja, ka tā dēvētajām no LGBT brīvajām zonām nav vietas ES, acīmredzami vēršoties pret Poliju.

"Es nerimšos, kad tas ir saistīts ar vienlīdzības savienības izveidi," solīja Leiena. "Savienības, kur tu vari būt tas, kas tu esi, un mīlēt, ko tu gribi - bez bailēm no pārmetumiem vai diskriminācijas. Jo būt pašam par sevi nav tava ideoloģija. Tā ir tava identitāte. Un to neviens nevar atņemt. Tāpēc es gribu būt pilnīgi skaidra - no LGBTQI brīvas zonas ir no cilvēcības brīvas zonas. Un tām nav vietas mūsu savienībā."

Politika

Patlaban publiskajā telpā pirmsšķietami var novērot atsevišķas potenciālo deputātu kandidātu individuālo priekšvēlēšanu kampaņu aktivitātes, kuru tapšanā un realizēšanā, iespējams, varētu būt izmantoti administratīvie resursi, aģentūrai LETA atzina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Svarīgākais