Vaidere: Starptautiskajām kompānijām jāpalīdz finansēt ekonomikas atgūšanos

 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Starptautiskajām kompānijām jāpalīdz finansēt ekonomikas atgūšanos, tādu viedokli paudusi Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, šonedēļ EP plenārsēdē pieņems lēmumu, kas drīzumā ļaus Eiropas Komisijai finanšu tirgos aizņemties 750 miljardus eiro ekonomikas atveseļošanai.

Vienlaikus EP pieprasa ieviest jaunus Eiropas Savienības (ES) līmeņa nodokļus, lai pakāpeniski segtu parāda atmaksu līdz 2058.gadam. Politiķe skaidroja, ka šis lēmums ir nepieciešams, lai Latvija varētu finansēt atgūšanos no Covid-19 radītajām grūtībām, jau tuvākajā laikā izmantojot ES līdzekļus vairāku miljardu eiro apmērā.

Vaidere atzīmēja, ka, uzņemoties parādsaistības, ir jāparedz atmaksas plāns, tādēļ jāievieš jauni Eiropas līmeņa nodokļi, kas veicina ES prioritātes, tai skaitā zaļo kursu un taisnīgu nodokļu piemērošanu starptautiskiem uzņēmumiem.

"Mēs nevēlamies palielināt slogu iedzīvotājiem, tāpēc jaunie ieņēmumi nāktu no lielajām kompānijām, kas, piemēram, piesārņo vidi vai dominē internetā," uzsvēra EP deputāte, kura strādā Ekonomikas, kā arī Vides un sabiedrības veselības komitejās.

Patlaban ES budžetu galvenokārt veido dalībvalstu iemaksas, kā rezultātā ir ļoti grūti vienoties par kopīgiem tēriņiem, jo neto maksātājvalstis cenšas izdevumus samazināt. Jauni ES mēroga nodokļi jeb pašu resursi procesu atvieglotu. Deputāte atgādināja, ka Latvijai lielākas ES līmeņa investīcijas ir izdevīgas, jo par katru iemaksāto eiro atpakaļ saņemam vismaz trīsreiz vairāk.

EP deputāte akcentēja, ka jārīkojas izlēmīgi, vairākos posmos ieviešot dažādus Eiropas līmeņa ieņēmumus tuvākajos gados. Jau panākta vienošanās, ka no 2021.gada ES saņems nodevas par nepārstrādātiem izlietotiem plastmasas iepakojumiem, kas varētu sasniegt sešus līdz septiņus miljardus eiro gadā.

Papildus tam, EP pieprasa, lai no nākamā gada ES saņemtu daļu no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izsolēs gūtajiem ieņēmumiem. Savukārt no 2023.gada spēkā jāstājas gan digitālo pakalpojumu nodoklim tādām interneta kompānijām kā "Google" un "Facebook", kuru peļņa krīzes laikā pat pieaugusi, gan oglekļa dioksīda robežšķērsošanas nodoklim, ko ES piemērotu importētām precēm, kuru ražošanai ir liela ietekme uz vidi.

Līdz 2026.gadam EP aicina ieviest arī finanšu darījumu nodevu un vienotu uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi visā ES, lai izskaustu nodokļu optimizāciju. "Šie ieņēmumi ļautu segt ekonomikas atveseļošanas plāna izmaksas un nesamazināt ES daudzgadu budžetu nākotnē," piebilda deputāte.

Pēc tam, kad EP būs pieņēmis atzinumu par izmaiņām ES pašu resursu sistēmā, to apstiprinās ES Padome un iesniegs ratificēšanai dalībvalstu parlamentos, lai līdz 2021.gadam Eiropas Komisija varētu sākt aizņemties finanšu tirgos.

Latvijai no ekonomikas atveseļošanas fonda "Nākamās Paaudzes ES" būs pieejami teju pieci miljardi eiro grantos un aizdevumos. Šie līdzekļi papildinās ES daudzgadu budžeta investīcijas, kas no 2021.gada līdz 2027.gadam Latvijā sasniegs gandrīz astoņus miljardus eiro.