Eiropas veselības savienības izveide ir kļuvusi par aktuālu tēmu Covid-19 pandēmijas dēļ - tā nākotnē dažādu likstu gadījumā ļautu reaģēt saskaņotāk, komentējot Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu izveidot Eiropas Veselības aģentūru, pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).
Viņš skaidroja, ka Covid-19 dēļ EK ir uzņēmusies iniciatīvu un samērā piesardzīgi, bet vienlaikus arī diezgan noteikti mēģina īstenot soļus šajā virzienā. Ijabs atzīmēja, ka runa nav par to, ka Eiropas Savienība (ES) savā pārziņā varētu pārņemt veselības aprūpi. EK akcentē to, ka bloka dalībvalstīm ir daudz ciešāk jāsadarbojas savā starpā, lai tiktu galā ar pandēmiju un citām likstām, kas mūs nākotnē potenciāli var sagaidīt.
Tāpat EP deputāts norādīja, ka EK priekšlikumā tiek runāts par divu jau pastāvošu aģentūru - Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra un Eiropas Zāļu aģentūras - stiprināšanu, lai, pirmkārt, būtu vienots plāns, kā reaģēt uz potenciālām epidēmijām un pandēmijām, otrkārt, tiktu izveidota vienota datu apkopošanas sistēma. Tāpat tiktu nodrošināta iespēja izsludināt ārkārtas stāvokli veselības jomā ne tikai pasaules, bet arī Eiropas līmenī.
"Mēs varam novērot, ka ES dalībvalstu starpā jautājumos par ierobežojumiem, piemēram, pārvietoties vai strādāt attālināti ir diezgan liels haoss, kas rada virkni problēmu tādiem cilvēkiem, kas strādā vienā valstī, bet dzīvo - citā. Tur būtu nepieciešama kopīga Eiropas pieeja, kas ļautu ar šādām ārkārtas situācijām tikt galā," uzsvēra politiķis.
EK priekšlikums ietver arī tos aspektus, kas attiecas uz medicīnas iekārtām un precēm. Plānots, ka tās tiktu uzskaitītas un to sadalījums Eiropas līmenī tiktu koordinēts, lai neizveidotos tādas situācijas kā martā, aprīlī, kad vienā valstī, piemēram, sejas maksas un aizsargtērpi ir neaprakstāmā daudzumā, bet kaimiņvalstī šo preču trūkst, norādīja eiroparlamentārietis.
Ijabs arī atgādināja, ka EK jau šogad vasarā tika uzticēts uzdevums rūpēties par Covid-19 vakcīnām, un EK ir noslēgusi jau vairākus līgumus, lai vakcīnas, kad tās parādīsies, būtu pieejamas eiropiešiem visās dalībvalstīs.
Eiroparlamentārietis norādīja, ka EP simpatizē šāda EK iniciatīva un arī bloka dalībvalstīm būtu jāsaprot, ka ir nepieciešama efektīvāka koordinācija, lai neatkārtotos pavasara scenārijs, kad Briselei neko neļāva darīt, bet pēc tam tās virzienā tika raidīti pārmetumi, ka tā neko nedara.
Ijabs atzīmēja, ka veselības aprūpe ir dalībvalstu nacionālā kompetence un nekas neliecina par to, ka dalībvalstis šo kompetenci gribētu pilnībā atdot Briselei. Politiķis norādīja, ka, strādājot īpašajā komitejā cīņai ar vēzi, par šiem jautājumiem ir runāts ar kolēģiem no vairākām valstīm.
"Vēža problēma ir visas Eiropas problēma. Tur ir virkne jautājumu, kas jārisina kopīgi, piemēram, vienota pieeja skrīningam, datu apkopošanai un medikamentu radīšanai. Tas viss ir nepieciešams, taču mēs ar kolēģiem jau saprotam, ka 27 valstu veselības aprūpes sistēmas netiks apvienotas vienā lielā Eiropas veselības aprūpes sistēmā," sacīja Ijabs, norādot, ka šis noteikti nav tuvākās nākotnes jautājums.
Politiķis skaidroja, ka to var arī saprast, jo īpaši Ziemeļvalstis, kas tradicionāli tiek uzskatītas par sociāli taisnīgām un solidārām, negrib, lai ES mēģinātu regulēt šo valstu veselības aprūpes sistēmas, kas, salīdzinot ar pārējo Eiropu, viņiem ir ļoti laba.
"Līdz ar to šīs valstis vienkārši nevēlas dalīties. Bet neraugoties uz to, ir kaut kādas lietas, ko ES dalībvalstis nevar risināt pašas par sevi, ko skaidri apliecināja pandēmija," uzsvēra Ijabs.