Ja visas Eiropas Savienības (ES) valstis spēs vienoties par vienotiem Covid-19 ierobežojumiem, tādiem varētu piekrist arī Latvija, tomēr lemšanā visaugstāk tiks stādītas pašmāju iedzīvotāju intereses, šorīt LTV "Rīta panorāmā" izteicās premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru prezidents atkārtoti pauda nostāju, ka Latvijas valdība, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, vadīsies pēc epidemiologu ieteikumiem - ja viņi ieteiks veikt kādas izmaiņas, pastiprinot vai atvieglojot ierobežojumus, valdība to arī darīšot.
Runājot par Eiropas mērogā izskanošajiem aicinājumiem vienoties par vienotiem Covid-19 noteikumiem visā ES, Kariņš atzīmēja, ka pagaidām šādas vienošanās nav un ir tikai politiski paziņojumi. Lai līdz kopīgam risinājumam nonāktu, par to būtu jāvienojas ES veselības ministriem, zem kuriem savukārt stāv katras konkrētās valsts veselības nozares speciālisti.
Ja visa Eiropa spēs vienoties par kopīgu redzējumu, tad arī Latvija tam varētu piekrist, atzīmēja politiķis, sakot, ka Latvija ir gatava strādāt kopsolī ar partneriem, bet visaugstāk tomēr stādīšot pašu iedzīvotāju intereses, nevis lēmumu pieņemšanu atstās kaut kur ārpus valsts.
Kariņš atzina, ka Latvijas valdībai vēl "ir atvērts jautājums", kā palīdzēt vietējai tūrisma nozarei "pārziemot" nākamo ziemu. Politiķa skatījumā, nozarē strādājošie veiksmīgi pārejot darbā uz citām nozarēm, līdz ar to mazinās Covid-19 izraisītais bezdarbs Latvijā, taču problēmas ir ar tūrisma infrastruktūras uzturēšanu.
Kā ziņots, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti septembrī pieņēma paziņojumu, paužot nostāju, ka ES dalībvalstīm ir jāsaskaņo Covid-19 uzskaites metodes un ierobežošanas pasākumi, jo vienotas definīcijas, veselības kritēriji un metodoloģija ir svarīgākie faktori efektīvai cīņai pret pašreizējo koronavīrusa pandēmiju un tās ekonomiskajām sekām.
Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, noraizējušies par Covid-19 jauno gadījumu skaita pieaugumu Eiropā, EP deputāti pauž nožēlu, ka dalībvalstis no krīzes nav mācījušās un atkal ir pieņēmušas atšķirīgus un nekoordinētus pasākumus.
Krastiņš sacīja, ka rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 595 balsīm par, 40 pret un 41 atturoties, tiek norādīts uz to, ka joprojām nav saskaņotas metodikas inficēto cilvēku skaita noteikšanai un novērtēšanai, kas izraisa to, ka dalībvalstīs datus par inficētajām personās interpretē ļoti atšķirīgi un tiek ierobežota ES iedzīvotāju pārvietošanās brīvība.
EP mudina dalībvalstis pieņemt vienotu definīciju Covid-19 pozitīvam gadījumam, Covid-19 izraisītajai nāvei un atveseļošanās konstatēšanai, savstarpēji atzīt testu rezultātus visās dalībvalstīs, samazināt nesamērīgo gaidīšanas laiku uz testiem, kā arī vienoties par kopīgu karantīnas periodu.
Tāpat dalībvalstis aicinātas saskaņot brīvās pārvietošanās ierobežojumus atbilstoši Eiropa Komisijas (EK) 4.septembra priekšlikumam un apspriest plānus, kā ātri atgriezties pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas bez iekšējās robežkontroles.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) vajadzētu būt atbildīgam par vīrusa izplatīšanās riska novērtēšanu un ik nedēļas jāpublicē atjaunināta riska karte, lietojot kopīgu krāsu kodu, pamatojoties uz dalībvalstu apkopoto un sniegto informāciju, pauduši EP deputāti.
Rezolūcijā lūgts EK izstrādāt saskaņotu veidlapu pasažieru atrašanai, lai vairotu uzticību ES mēroga uzraudzības sistēmai. Tāpat EP deputāti uzskata, ka būtu jāveicina izsekošanas lietotņu izmantošana, un politiķi sagaida, ka valstu sistēmas līdz oktobrim būs sadarboties spējīgas, lai ļautu izsekot vīrusa izplatībai visā ES. Eiroparlamentārieši uzsver, ka šīm lietotnēm jādarbojas, pilnībā ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu.
Arī EK iepriekš pieņēma priekšlikumu par to, kā nodrošināt, ka brīvu pārvietošanos ierobežojoši pasākumi, ko dalībvalstis pieņem koronavīrusa pandēmijas dēļ, tiek koordinēti un skaidri paziņoti ES līmenī. EK rosina neierobežot pārvietošanos no kādas valsts, ja tajā Covid-19 gadījumu skaits vienā nedēļā ir mazāks nekā 50 uz 100 000 vai pozitīvo testu procentuālā daļa reģionā veiktajos testos ir mazāka par 3%.
Tāpat tiek rosināts ievies vienotu krāsu kodu, kurā zaļā krāsa atbilstu mazāk nekā 25 gadījumiem 100 000 iedzīvotājiem, oranžā - mazāk nekā 50 gadījumi uz 100 000, sarkanā - vairāk nekā 50 gadījumi uz 100 000. Rosināts arī ieviest pelēko krāsu, ko piemērotu reģioniem, par kuriem trūkst informācijas.
Savukārt jautājumā par vienotu pieeju attiecībā uz ceļotājiem no augsta riska zonām EK rosina, ka personām, kas ierodas no sarkanajā vai pelēkajā sarakstā esošajām valstīm, būtu nepieciešams veikt Covid-19 testu vai jāievēro karantīna.
Prasība ievērot karantīnu nebūtu jāattiecina uz ceļotājiem, kuri pilda svarīgas funkcijas vai kuriem ir īpaša vajadzība, piemēram, darba ņēmējiem, kuri strādā kritiski svarīgās profesijās, pārrobežu darba ņēmējiem un norīkotajiem darba ņēmējiem, studentiem vai žurnālistiem, kuri pilda amata pienākumus.