ekonomiskā krīze

Valsts parāds šā gada februāra beigās nominālvērtībā bija 5,678 miljardi latu un kopš gada sākuma tas palielinājies par 461,8 miljoniem latu, liecina jaunākais Finanšu ministrijas Makroekonomikas un budžeta apskats.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s pazeminājusi reitingus un nākotnes perspektīvas deviņām Eiropas Savienības valstīm.

Jautāts, vai uzņemties kredītsaistības situācijā, ja šodien kādam cilvēkam ir nodoms aizņemties, piemēram, dzīvokļa iegādei, un viņš ir sarēķinājis, ka šo kredītu var atdot ar to ienākumu līmeni, kāds patlaban viņam ir, rēķinoties, ka viņa ienākumi saglabāsies, sestdien laikrakstā "Diena" publicētā intervijā Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs šobrīd iesaka kredītu neņemt.

Latvija krīzi ir pārdzīvojusi, taču priekšā vēl grūts atveseļošanās periods, otrdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica jaunā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.

Islandē 5. septembrī sācies tiesas process, kurā tiek izskatītas apsūdzības bijušajam Islandes premjerministram Geiram Hārdem par valsts novešanu līdz finansiālajam kraham 2008. gadā, ziņo AFP.

Ekonomiste Raita Karnīte neredz pamatu, lai 2008.gada vēsture Latvijā neatkārtotos arī šodien.

Eiropas Centrālā banka (ECB) vakar nāca klajā ar solījumu pirkt eiro zonas valstu parādzīmes – apsolīja šīm valstīm tikpat neierobežotas kreditēšanās iespējas, kādas bauda Amerikas Savienotās Valstis.

Aptuveni puse Latvijas mājsaimniecību uzskata, ka šī gada sākumā viņu labklājības līmenis ir jūtami samazinājies. Tas licis atteikties no medikamentu iegādes, kavēt īres un komunālos maksājumus, samazināt pārtikas patēriņu, atlikt apģērba pirkšanu. Tas ir krasā pretstatā amatpersonu un finansistu optimismam par krīzes pārvarēšanu.

Baltijas valstīs, Krievijā un Polijā sagaidāma spēcīga izaugsme, uzskata Nordea bankas ekonomisti. Viņuprāt, jau šobrīd Krievijā un Baltijas valstīs ir vērojama ekonomikas atkopšanās attiecīgi pēc mežu ugunsgrēkiem un finanšu krīzes, un šogad ir sagaidāma būtiski spēcīgāka izaugsme nekā pagājušajā gadā.

Globālās finanšu krīzes beigas vēl ir ļoti tālu un tās radītās sekas tiks izjustas vēl daudzus gadus, uzskata Eiropas Savienības finanšu uzraudzības ekonomisti.

Pretēji valsts vadītāju un atsevišķu politiķu paustajam optimismam, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras, uzņēmēji un iedzīvotāji ir daudz skeptiskāki.

Valdība sūta uz Saeimu plašus grozījumus Komerclikumā, ar kura palīdzību valsts sekošot, kam īstenībā pieder uzņēmumi un kā notiek šo īpašumu pārvaldīšana.

Ekonomisko rādītāju ziņā neatkarīgā valsts padomju Latvijas Republiku ir apsteigusi jau 2000. gadā, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Tas, kas visvairāk pietrūkst Latvijas uzņēmējiem, ir idejas par «labākiem peļu slazdiem», ko tad galu galā darīt, Nekrīze.lv rīkotajā konferencē par eksporta iespējām sacīja DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Baltijas valstīm paveicies, ka krīzes laikā finanšu sistēmā bijis tik daudz Zviedrijas kapitāla, tā kā tieši tas palīdzējis valstīm atgūties no recesijas, uzskata Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts (Carl Bildt).

Vairumā gadījumu, kad veidojas konflikta situācija starp banku un uzņēmēju, runa ir par uzņēmēja negodprātību, atzīst investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Par spīti krīzei, kura Latviju skara vissmagāk visā pasaulē, aizvadītajā desmitgadē mūsu valsts ir spērusi būtisku soli uz priekšu.

Latvijas ekonomika vēl aizvien atrodas smagā nokautā, un teikt, ka krīze ir palikusi aiz muguras, nevarēs tikmēr, kamēr netiks atjaunota iedzīvotāju nodarbinātība, uzskata farmācijas kompānijas AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neatkarīgā intervē akadēmiķi, Ekonomikas prognožu centra valdes locekli Raitu KARNĪTI.

Valdības lēmums nākamgad palielināt nodokļus, kā arī nespēja aktīvi cīnīties ar bezdarbu un ēnu ekonomiku noved Latvijas iedzīvotājus divās galējībās, kad vieni dodas piketēt, bet citi aizceļo.