Tas, kas visvairāk pietrūkst Latvijas uzņēmējiem, ir idejas par «labākiem peļu slazdiem», ko tad galu galā darīt, Nekrīze.lv rīkotajā konferencē par eksporta iespējām sacīja DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Viņaprāt, katrs, «kurš nav kurls vai akls, nakts vidū var pateikt, ka eksports Latvijas ekonomikas attīstībai ir svarīgs», tomēr tas nebūt nav vienīgais ekonomikas virzītājspēks.
Strautiņš norādīja, ka ne vairāk kā viena ceturtdaļa no Latvijas nodarbināto cilvēku skaita piedalās eksporta preču un pakalpojumu ražošanā, vienlaikus, ja pieaug eksports – pieaug arī ekonomika.
Eksperts prognozē, ka straujāko eksporta apjoma pieaugumu šogad pieredzēs mehānismu un iekārtu nozare, sasniedzot 25%, savukārt, koksnes produkti, kas pērn piedzīvoja ievērojamu ārējās tirdzniecības rādītāju kāpumu, saglabās pieaugumu, tomēr tas vairs nebūšot pārāk straujš. Strautiņš kokapstrādei 2011. gadā prognozē 9% lielu pieaugumu, bet pārtikas produktiem – 8%.
Kopumā eksperts eksportu iedala četrās kategorijās. Pirmā kategorija – mazās smukās un smaržīgās lietas – ietver nelielus, bet populārus uzņēmumus, kuri aizņem nelielu daļu no Latvijas ekonomikas, tomēr ir kā «rozīne uz kūkas». Otrā kategorija ir lielās un smagās lietas, proti, metalurģija, mašīnbūve, kokapstrāde, tranzīts utt. Šī kategorija sniedz vislielāko pievienoto vērtību uz vienu strādājošo, un, pēc Strautiņa domām, ir Latvijas svarīgākais un galvenais eksporta virzītājs. Trešā kategorija nosaukta par industriālo amatniecību, ietverot gan T kreklu šūšanu, gan raķešu zinātni. Visbeidzot ceturtā kategorija, kurā eksperts saredz īpašu ekonomikas nākotni ir intelektuālie produkti, kur cenu veido zināšanas. Viņaprāt, nākotnē tieši šāda veida eksports kļūs par vienu no galvenajiem eksporta virzītājspēkiem.
Strautiņš arī pārliecināts, ka tieši tehniskās zināšanas mūsdienu uzņēmējam ir vissvarīgākās, un brīžiem pat atstāj novārtā gan vadības, gan juridisko izglītību. «Ļoti reti ir iespējams izgudrot produktu no «zila gaisa»», uzsver eksperts.
Attiecībā uz uzņēmumu finansējumi, Strautiņš norāda, ka tuvākajā laikā bankas vairs nenodarbosies ar riska kapitālu investīcijām, kas būtībā arī nav komercbanku uzdevums. Viņaprāt, uzņēmējiem būtu vairāk jāpievēršas dažādām programmām, piemēram, biznesa inkubatoriem, speciālām aizdevumu programmām. Turklāt, pēc eksperta domām, jauniem uzņēmējiem Latvijā ir izveidoti ļoti izdevīgi biznesa uzsākšanas nosacījumu, par piemēru minot mikrouzņēmumu reģistrāciju.