Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vadītājs, galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.
– Saeimā tiek izskatīta antireiderisma likumu pakete. Vairākos gadījumos UR ir vainots reiderisma (nelikumīga uzņēmuma pārņemšana) atbalstīšanā. Vai likuma izmaiņas novērsīs problēmas?
– Zagļi būs vienmēr. Jebkurā sabiedrībā. Lai cik smalkas juridiskas konstrukcijas veidotu, tēlaini izsakoties, ūdens tik un tā izlauzīs ceļu uz jūru. Tomēr lasītāji ir jānomierina. Reiderisms nav plaši izplatīta parādība, drīzāk tas ir retums. Problēmas ir, taču praksē reiderisms nav kāds nepazīstams ļaundaris, kas atnāk un atņem jūsu biznesu – vairumā gadījumu tas ir strīds starp firmas īpašniekiem, kas cenšas visiem iespējamiem veidiem dominēt. Protams, normatīvais regulējums ir jāuzlabo. Šobrīd Tieslietu ministrijas Komerclikuma grozījumu likumprojekts (tā saucamais antireiderisma likumprojekts), kura izstrādē ir piedalījies arī UR, Saeimā ir jau otrajā lasījumā. Tas perfekcionizēs esošo normatīvo regulējumu. Taču vēlreiz vēlos uzsvērt, ka reiderisma problēma kopumā nav ļoti izplatīta. Palūkosimies uz absolūtajiem cipariem – UR šobrīd ir reģistrēti gandrīz 146 tūkstoši uzņēmumu, kamēr reiderisma gadījumi pat nav viens procents, bet nulle komats nulle, nulle procentu.
– Taču šis nulle komats nulle, nulle procentu troksnis plašsaziņas līdzekļos veido skaļāku publicitāti par pārējiem 99,9 procentiem.
– Pilnīgi piekrītu! Uzlabojumus es saskatu gan likuma grozījumos, tātad ar tiešu likumdevēju iesaisti, gan uzlabojot praksi.
– Lai reģistrētu izmaiņas bez īpašnieka ziņas, ir jāvilto dokumenti, jāveic krimināli sodāmas darbības, bet reģistrs pieņem šos dokumentus kā īstus. Kā to var novērst?
– Uzskatu, ka drošības līmenis ļoti paaugstināsies, ja dokumentu iesniedzēju paraksti tiktu apliecināti pie zvērinātiem notāriem vai pie UR notāra, vai iesniedzot dokumentus elektroniski, kas apstiprināti ar elektronisko parakstu. Attiecībā par pēdējo jāsaka, ka esam daudz darījuši šai ziņā. Ar šī gada decembri, izmantojot mājas lapu www.latvija.lv, jebkurš reģistrētgribētājs varēs, sēžot mājās pie datora, kas pieslēgts internetam, reģistrēt firmu vai biedrību. Tas būs droši un tikpat viegli kā braukt ar velosipēdu. Skaidrs, ka zināms risks pastāv vienmēr, jo arī elektronisko karti var nozagt un izmantot reģistrācijai, taču šādi krāpniecības gadījumi būtu viegli atšifrējami un attiecīgi izskaužami. Ir iebildumi pret notariālo apliecinājumu, un es to spēju saprast, jo 99,9% cilvēku tiek uzlikts administratīvais slogs, lai nelielam komersantu procentam novērstu krāpniecības risku. Taču šeit man jāsaka – neejiet pie notāriem (starp citu, UR notāri ir vairāk nekā trīs reizes lētāki nekā zvērinātie), bet reģistrējiet uzņēmumus sēžot kaut tramvajā. Vajadzīga vien internetbankas vai ID karte, e-paraksts un viss. Par blēžiem runājot, vēl jāsaka, ka pie vainas ir arī apstāklis, ka UR kopš šī gadsimta sākuma centās panākt maksimāli ātrākas reģistrācijas procedūras. Līdz šim, lai Latvija atrastos dažādu pasaules topu augšgalā, politiskais uzstādījums bija – pēc iespējas ātrāka reģistrācija. Visu laiku tika domāts, kā vienkāršot procedūras. Rezultātā tagad jau ir iespējama vienas dienas reģistrācija, kas, protams, ir labi. Tikai tagad sākam apjaust, ka ātrais reģistrācijas temps samazina arī drošību. Reģistrācijai kļūstot formālai, nevar vēlēties, lai pārbaudes būtu pamatīgas. Tās lietas ir pretrunā viena otrai, uz to norāda arī policija. Klāt pieliekot vēl lēno, garo un dārgo tiesvedības procesu, rodas jautājums, ko dod ātrums, ja pēcāk Valsts ieņēmumu dienestam nākas riskanto komersantu gadiem izsekot, tā vietā, lai varētu ilgākā reģistrācijas procesā to izvētīt. Šī ir, ja tā var teikt, ātruma blakne.
– Varbūt nevajag normu visiem, bet uzņēmumi, kuriem ir bažas, ka kaut kas var notikt, var paši sev, turklāt labprātīgi, noteikt darījumiem ar savām kapitāla daļām grūtāku procedūru.
– Gatavojot grozījumus Komerclikumā, šāds risinājums arī tika apspriests, taču eksperti nonāca pie secinājuma, ka šāda brīvprātīga izvēle – atsevišķu dokumentu stingrākai parakstīšanai – būs iespējama tikai daļēji, bet tas neattieksies uz kapitāldaļu atsavināšanu.
– Reiderisms nav tikai Latvijas problēma. Labojot likumus, varam izmantot citu valstu pieredzi.
– Manuprāt, notiek pretējs process. Mēs dalāmies pieredzē ar citu valstu reģistriem. Piemēram, Vācijā līdz šim pat nebija pieredzes ar viltošanas gadījumiem. Tagad Vācijai, paplašinoties migrācijai no Austrumeiropas, jāapgūst pieredze, kā cīnīties ar reiderismu. Austrumeiropas cilvēki savu zemju pieredzi izmēģina Vācijā un citās zemēs. Latvijā ir vērojama, ja tā var teikt, nesodāmības aina. Novilto, un praktiski nekāds sods nedraud. Gadījumus, kad kāds būtu notiesāts par paraksta viltošanu, es savā praksē neatceros.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"