Intervijā aģentūrai LETA, (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norādīja, ka ir pārāk daudz nenoteiktību, lai varētu droši prognozēt situāciju 2025.gadā, taču gudri rīkojoties, veicinot konkurētspēju, mazinot birokrātiju un efektīvi ieguldot ES fondus, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad 2% apmērā ir sasniedzama.
Aizvadītais 2024. pagāja nepiepildītu cerību un prognožu zīmē, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, norādot, ka līdzīgi kā 2024. gada nogalē, arī 2023. gada beigās izaugsmes atsākšanās tika gaidīta "nākamgad". Izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā noslāpēja energoresursu un citu izejvielu augstās cenas, kā arī Eiropas Centrālās Bankas ierobežojošās monetārās politikas spiediens, kas tikai otrā gada pusē sāka pakāpeniski atslābt.
Vācijas ekonomikas izpētes institūti ceturtdien izteikuši pesimistiskas izaugsmes prognozes 2025.gadam, Eiropas lielākajai ekonomikai saskaroties ar politiskajiem riskiem gan iekšzemē, gan ārvalstīs.
Ja nākamā gada valsts budžetu sāktu gatavot šodien, tad tik daudz tajā atļauties nevarētu. Saeimas deputātiem izskatīšanai nodotais budžets ir sastādīts pēc jūnija ekonomikas izaugsmes prognozēm, kas bija aktuālas, darbu pie dokumenta sākot. Tobrīd situācija tautsaimniecībā bija labāka nekā pašlaik. Valdības politiķi gan pagaidām nekādas korekcijas neplāno un ir apmierināti ar panākto kompromisu, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Vājā ekonomikas attīstība Eiropas Savienībā (ES) nosaka Latvijas preču eksporta apjomu samazinājumu, kas šogad, visticamāk, turpināsies, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.
Ekonomikas izaugsme 2016.gadā kopumā bija vājāka par iepriekšējā gadā uzrādītājiem 2,7% un aptuveni tādā pašā līmenī kā 2014.gadā, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Visticamāk, 2016.gadā Latvijas ekonomika augs vien par aptuveni 1%, kas ir lēnāk, nekā Latvijas Bankas iepriekš prognozētie 1,4%, piektdien preses konferencē sacīja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Latvijas ekonomikas veikums šajā gadā nav uzskatāms par veiksmīgu, taču situāciju ekonomikā un arī tās turpmāko attīstību nevajadzētu vērtēt pārlieku negatīvi, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīst centrālās bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Ekonomikas ministrijas ir izdevusi kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija ekonomikā, kā arī prognozētas ekonomikas attīstības perspektīvas.
Šogad ekonomika attīstās negaidīti strauji un pirmajos trīs šā gada ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu būt pieaudzis jau par 3,1%, ko veicināja mūsu tirdzniecības partnervalstu straujā atkopšanās, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts.