Latvijas IKP rādītāji otrajā ceturksnī atpaliek no Eiropas

© Pixabay

Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis mazāks iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 0,6%.

Kopumā ekonomikas izaugsme aprīlī-jūnijā reģistrēta 25 ES dalībvalstīs, bet straujākā tā bijusi Īrijā (+18%), Bulgārijā (+3,4%), Kiprā (+3,3%), Horvātijā (+3,2%) un Lietuvā (+3,1%). Igaunijas ekonomika šajā periodā augusi par 0,5%.

Savukārt ekonomikas lejupslīde pagājušajā ceturksnī reģistrēta vien Luksemburgā (-0,2%), bet Somijā IKP saglabājies nemainīgā līmenī.

ES vidēji IKP otrajā ceturksnī, salīdzot ar aprīli-jūniju pērn, palielinājies par 1,6%, bet eirozonā - par 1,5%.

Salīdzinājumā ar janvāri-martu ES IKP pieaudzis par 0,2%, bet eirozonas ekonomikā bijusi 0,1% izaugsme.

Ceturkšņa salīdzinājumā ekonomikas izaugsme fiksēta 24 ES dalībvalstīs, bet visstraujākā tā bijusi Dānijā (+1,3%), Horvātijā un Rumānijā (abās valstīs +1,2%), Bulgārijā (+0,9%) un Polijā (+0,8%). Tikmēr kritums fiksēts Itālijā (-0,1%), Vācijā (-0,3%) un Somijā (-0,4%). Latvijā, tāpat kā Ungārijā, ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā pieaugusi par 0,4%, Lietuvā, tāpat kā Francijā un Austrijā, IKP palielinājies par 0,2%, bet Igaunijā, tāpat kā Grieķijā, Luksemburgā, Maltā un Portugālē, reģistrēta 0,6% izaugsme.

Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi, Somiju un Zviedriju izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.

Ekonomika

Zemkopības ministrija (ZM) rosina samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem - no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.