Ķīna: zeme ar diviem stāstiem
Pēdējos gados Ķīna ir kļuvusi par valsti, kuru pasaules investori saskata divējādi – viena puse redz stagnāciju un krīzi, bet otra redz iespēju un pārbūvi. Tieši šis kontrasts veido stāsta kodolu, ko izceļ investīciju sabiedrības “Baillie Gifford” portfeļpārvaldniece Kviāna Žanga, analizējot Ķīnas attīstību un potenciālu 2025. gada perspektīvā.
Pirmais (un dominējošais) stāsts, ko uztver sabiedrība un mediji, runā par krīzi. Vājš patēriņš, nesakārtots nekustamā īpašuma sektors, demogrāfiskas problēmas un saspīlējumi ar ASV bieži vien tiek izmantoti kā pamatojums tam, kāpēc no ieguldījumiem Ķīnā vajadzētu izvairīties. Arī pēdējo gadu stingrā valsts regulācija un neskaidrības uzņēmējdarbības vidē ir radījušas bažas gan vietējos, gan starptautiskos investoros.
Tomēr ir arī otrs stāsts - tāds, kas retāk nonāk virsrakstos, bet varētu izrādīties daudz nozīmīgāks ilgtermiņā. Šis stāsts vēsta par Ķīnu kā tehnoloģiju lielvalsti, kur notiek dziļa strukturāla transformācija. Valsts virzās prom no tradicionālā izaugsmes modeļa, kas balstīts eksportā un būvniecībā, un pievēršas iekšējā tirgus stiprināšanai, inovācijām un zaļajai enerģijai.
Kopš 2024. gada rudens Ķīnas valdība ir ieviesusi vairākas būtiskas reformas un atbalsta pasākumus, kas paredzēti, lai atjaunotu uzticību uzņēmējdarbībai. Regulējuma spiediens ir samazinājies, īpaši tehnoloģiju sektorā, un valsts skaidri signalizē par vēlmi stimulēt patēriņu un inovāciju. Rezultāts nav ilgi jāgaida - kopš 2024. gada sākuma Ķīnas akciju tirgus ir bijis viens no pasaulē ienesīgākajiem, un daudzu investoru skatījums sāk mainīties.
“Baillie Gifford” pārstāvētie uzņēmumi, kas atspoguļo Ķīnas modernizācijas virzienu, 12 mēnešu laikā (līdz 2025. gada martam) ir piedzīvojuši 38% pieaugumu. Žanga īpaši izceļ uzņēmumus, kas darbojas vietējā tirgū un spēj izmantot jaunās tehnoloģijas - piemēram, “Meituan”, “PDD” un “Tencent”. Šie uzņēmumi pielāgojas mākslīgā intelekta iespējām, vienlaikus saglabājot stabilu bāzi milzīgajā iekšējā patēriņa tirgū.
Turklāt Ķīna šobrīd ir kļuvusi par pasaules līderi dažās no visstraujāk augošajām nozarēm - akumulatoru ražošanā, elektrotransportā, saules un vēja enerģijas risinājumos, kā arī robotikā. Šajās jomās tā pārspēj Rietumu konkurentus ne tikai apjoma, bet arī inovāciju ziņā. Valsts, kas reiz tika uzskatīta galvenokārt par zemu izmaksu ražošanas bāzi, tagad pārtop par tehnoloģiju flagmani.
Protams, riski joprojām pastāv. Ģeopolitiskā spriedze starp Ķīnu un ASV, iespējamie tirdzniecības ierobežojumi un nenoteiktība ap piegādes ķēdēm var ietekmēt investorus. Tomēr šobrīd šķiet, ka šie riski jau ir lielā mērā iekļauti aktīvu cenās, un arvien vairāk investoru sāk saskatīt potenciālu - īpaši ilgtermiņā.
Žanga uzskata, ka, lai izprastu Ķīnas ekonomiku un iespējas, ir nepieciešams skatīties pāri virspusējiem rādītājiem. Patiesais potenciāls slēpjas tās spējā pārveidot sevi - attīstot spēcīgu iekšējo tirgu, apgūstot progresīvas tehnoloģijas un mainot izaugsmes trajektoriju. Investoriem, kuri ir gatavi skatīties uz Ķīnu nevis tikai caur bailēm, bet arī ar izpratni par tās pārvērtībām, šis varētu būt brīdis, kad atkal ieklausīties šajā otrajā - klusākajā, bet daudzsološākajā - stāstā.
