Ekonomikas izaugsme pērn bija tādā līmenī kā 2014.gadā
Ekonomikas izaugsme 2016.gadā kopumā bija vājāka par iepriekšējā gadā uzrādītājiem 2,7% un aptuveni tādā pašā līmenī kā 2014.gadā, informēja Finanšu ministrijā (FM).
2016.gadā kopumā ekonomikas izaugsme sasniedza 2%, kamēr dati pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma pirms mēneša liecināja par 1,6% izaugsmi.
"Neskatoties uz to, ekonomikas izaugsme 2016.gadā kopumā tomēr ir bijusi vājāka par iepriekšējā gadā uzrādītājiem 2,7% un aptuveni tādā pašā līmenī kā 2014.gadā, kad Latvijas ekonomikas attīstību aizkavēja ģeopolitiskais konflikts reģionā un Krievijas ieviestās ekonomiskās sankcijas," atzina FM.
Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos pagājušajā gadā noteica galvenokārt tādi faktori kā kritums investīcijās, - gadā kopumā par 11,5%, ko ietekmēja kavēšanās ar Eiropas savienības (ES) fondu investīcijām gada pirmajā pusē un attiecīgs būvniecības nozares kritums par 17,9%, kā arī joprojām nelabvēlīgā situācija ārējā vidē, kur ekonomikas izaugsmes tempi lielā daļā Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstīs gada pirmajā pusē izrādījās zemāki nekā sagaidīts.
Taču spēcīgā ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās 2016.gada pēdējā ceturksnī, investīciju aktivizēšanās un virkne ārējās vides signālu 2017.gadā ļauj sagaidīt būtisku izaugsmes paātrināšanos, un pēc pašreizējām FM prognozēm IKP pieaugums 2017.gadā sasniegs 3,2%.
Par situācijas uzlabošanos ārējā vidē pēdējos mēnešos liecina vairāki apsteidzošie indikatori, tajā skaitā ES uzņēmēju un patērētāju konfidences indeksi, ESI indeksam visā ES sasniedzot augstāko līmeni kopš 2007.gada, gan augošie fondu tirgi, gan iepirkumu menedžeru indeksi, kas eirozonā februārī sasnieguši augstāko rādītāju pēdējo 70 mēnešu laikā. Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos tieši Baltijas reģionā savukārt apliecina Lietuvas un Igaunijas dati, kur IKP gada izaugsme ceturtajā ceturksnī attiecīgi paātrinājusies attiecīgi no 1,7% līdz 3% un 1,3% līdz 2,7%.
Arī Latvijā pašlaik ir vairāki izaugsmi veicinoši faktori, tajā skaitā aktīvāka ES fondu līdzekļu apguve, kā arī jau kopš pagājušā gada vērojamā kreditēšanas aktivizēšanās un uzņēmumu investīciju straujāka attīstība, balstoties uz pašu resursiem. Jāatzīmē, ka arī riski ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas gan saistībā ar nenoteikto politisko situāciju pasaulē un ES, gan ilgstoši zemo investīciju līmeni Latvijā un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, tāpēc ļoti būtiski tos minimizēt ar uz izaugsmi vērstām nodokļu politikas izmaiņām, kuras piedāvā realizēt FM.