Ja nākamā gada valsts budžetu sāktu gatavot šodien, tad tik daudz tajā atļauties nevarētu. Saeimas deputātiem izskatīšanai nodotais budžets ir sastādīts pēc jūnija ekonomikas izaugsmes prognozēm, kas bija aktuālas, darbu pie dokumenta sākot. Tobrīd situācija tautsaimniecībā bija labāka nekā pašlaik. Valdības politiķi gan pagaidām nekādas korekcijas neplāno un ir apmierināti ar panākto kompromisu, ziņo LTV raidījums “De facto”.
Ne pārāk spožajos ekonomikas apstākļos nākamā gada valsts budžetā ir izdevies atrast papildu naudu darbaspēka nodokļu reformēšanai un aizsardzībai. Lai šos tēriņus kompensētu, valdība pasmelsies iedzīvotāju pensiju uzkrājumos un palielinās akcīzes nodokļus. Tas ļaus mīnusam budžetā nākamgad nepārsniegt 3%, kas ir Eiropas Savienības noteiktais slieksnis, lai valstij netiktu izvirzītas kādas īpašas prasības.
Taču ir kāda nianse. Budžets ir sadiegts, ņemot par pamatu vasaras sākuma ekonomikas izaugsmes prognozi. Tad skats bija krietni pozitīvāks nekā tagad rudenī. Tas savukārt signalizē, ka valsts maks var nepildīties tik labi kā rēķināts.
Vienmēr ir jāsaglabā noteikts optimisma līmenis, savādāk jau nevar dzīvot,” nosaka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš pašlaik neredz tādu situāciju, kas liktu pārskatīt budžeta izdevumus. “Nākamgad ir vairāk riski. Nākamgad budžets ir sabalansēts uz kritiskās robežas 2,9%. Tā ka nākamgad būs daudz sarežģītāk,” viņš atzīst.
Latvijas Banka šomēnes būtiski samazināja iekšzemes kopprodukta prognozi šim gadam no 1,8% uz 0,6%, un arī nākamajiem gadiem. Savukārt budžeta deficīts simbolisko 3% robežu varētu pārsniegt jau šogad, rēķina Latvijas Banka.
Un šie aprēķini liek uzdot jautājumu, cik atbilstošs reālajai situācijai ir cauri Saeimai virzītais budžets. “Šādas bažas vienmēr pastāv. Viss, kas ir saistīts ar prognozēm, ir gana sarežģīts, un tomēr tā ir tāda ticība uz to labo. Kā saka, ja zinātu, kur kritīšu, spilventiņu noliktu,” teic Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
Pretēji Latvijas Bankas nostājai, gan viņš, gan citi valdošās koalīcijas politiķi saglabā pārliecību, ka nodokļu reforma nozīmīgi iekustinās tautsaimniecību. “Te mēs varam tikai zīlēt un cerēt, cik liels tas efekts būs jau pirmajā gadā, bet skaidrs, ka ražojošajiem uzņēmumiem kļūs vieglāk,” pauž Rokpelnis.
“Man joprojām ir pārliecība, ka šīs nodokļu izmaiņas būs tās, kas tomēr stimulēs privāto patēriņu, līdz ar to uzturēs to izaugsmes līmeni,” piekrīt “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Tajā pašā laikā viņš nebūs pārsteigts, ja nākamā gada pirmajā pusē izaugsmes prognozes tomēr būs jākoriģē uz leju.
Kā vienmēr, kritiku par budžetu netaupa opozīcija. “Tas atgādina tādu līdz maksimumam piepūstu bumbu. To nenoliedz ne ierēdņi, ne ministrs. Tur nav vairāk rezerves. Tur ir līdz beidzamajam izsmelts deficīts, cik nu mēs varam ieiet. Tur ir katram, cik nu varēts, iedotas dāvanas. Un, ja šobrīd pēkšņi rodas kritums, tad tā bumba var vienkārši sprāgt,” uzskata budžeta komisijas deputāts Māris Kučinskis (AS)
Viņu papildina deputāts Artūrs Butāns (NA): “Sastādot budžetu, var tikt pieļautas kļūdas, ka tās prognozes un plāni par to, kā pildās budžets, ir nepamatoti lielas, un pēc tam sanāk, ka sabiedrība tā kā divreiz tiek aptīta ap pirkstu - gan sastādot budžetu, gan nākamajā gadā sūrojoties, ka situācija ir sliktāka nekā plānots.”
Finanšu ministrijas fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss atzīst, ka pašlaik prognozes liecina par zemāku izaugsmi un attiecīgi zemākiem ieņēmumiem budžetā. Taču viņa ieskatā nekādām Eiropas Komisijas sankcijām nevajadzētu iestāties, ja budžeta deficīts būs lielāks ne valdības rīcības dēļ.
“Ja ekonomikas lēnākas izaugsmes rezultātā mēs pārsniegsim 3%, tad to mēs varēsim Eiropas Savienībai pamatot, to mēs arī kredītreitingu aģentūrām varēsim pamatot, jo tie ir apstākļi, kas nav atkarīgi no mūsu lēmumiem. Tā ir kopumā ekonomikas attīstība, un mēs kā ļoti atvērta ekonomika esam atkarīgi no pasaules no vējiem, kādi pūš, un to mēs ietekmēt nevaram. Bet izdevumu pieaugumu mēs varam ietekmēt,” atzīmē Sakss.
Tādēļ viņš uzskata, ka Latvija nedrīkst vēl vairāk audzēt budžeta deficītu un valsts parādu, jo tas pasliktinātu kredītreitingu un padarītu dārgāku aizņemšanos. Jau ar esošo deficītu Latvija procentu maksājumos par valsts parādu maksās aptuveni 600 miljonus eiro gadā.