Ekonomika

Par Latviju augstāks ēnu ekonomikas īpatsvars Eiropas Savienībā ir tikai četrām valstīm, no kurām divas ir abas pārējās Baltijas valstis.

Latvijas un Polijas Ekonomikas ministrijas ir gatavas apņemties sadarboties gāzes sektorā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par sadarbības stiprināšanu gāzes sektorā starp abu valstu ministrijām.

Augstākā vienlīdzība jeb zemākais Džini indekss ir vērojams Kurzemē, savukārt augstākā nevienlīdzība - Rīgā un Pierīgā, pētījumā "Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ' (Latvijas reģioni 2004-2012)" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Latvijas ekonomika 2012.gada trešajā ceturksnī uzrādījusi straujāko izaugsmi no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm gan ceturkšņa, gan gada salīdzinājumā, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.

Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka viņu mājsaimniecības finansiālais stāvoklis nākamajā gadā uzlabosies (5% - ievērojami uzlabosies; 22% - nedaudz uzlabosies).

Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs ierosinājis samazināt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu), liecina aģentūras AFP rīcībā nonācis dokuments.

2012.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējais bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 15%, biznesa portālam "Nozare.lv" prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Vita Skuja.

Šodien Eiropas Padomes(EP) prezidents Hermans van Rompejs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam paudis izpratni par Baltijas valstu pozīciju Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta kontekstā.

Latvijā uzņēmēji saglabā piesardzīgu optimismu jau 3.ceturksni pēc kārtas, un uzņēmēju noskaņojuma indekss no 51,89 punktiem gada 1.ceturksnī uzkāpa līdz 53,04 punktiem 2.ceturksnī, bet nedaudz krities uz 53,02 punktiem 3.ceturksnī. Šogad ievērojami uzlabojies uzņēmēju vērtējums esošajai situācijai, taču 3.ceturksnī uzņēmēju nākotnes vērtējums samazinājies.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor’s" šodien pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Eiropas Savienība (ES) Latvijai šogad prognozē 4,3% ekonomisko izaugsmi, liecina Eiropas Komisijas (EK) izdotais rudens ekonomikas prognožu ziņojums.

Mazumtirdzniecības dati liecina, ka iekšzemes kopprodukta kāpums (IKP) Latvijā trešajā ceturksnī būs ap 5%, savā tvitera kontā raksta finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ideja, ka labāk, ja nauda paliek ģimenē, ir gandrīz vai pašsaprotama. Diemžēl līdzīga pārliecība, ka labāk, lai nauda paliek mūsu kopējā ģimenē – valstī, tik pašsaprotama vairs nav. Vismaz Latvijā. Lai šo ideju sabiedrības apziņā popularizētu, atsevišķi uzņēmēji uzsākuši akciju, kurā aicina no plašā piedāvājuma okeāna izvēlēties Latvijā ražotas preces. Jau izveidots visnotaļ iespaidīgs video klips – Nepērc svešu!

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vadītājs, galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Nākamgad Eiropas Savienības (ES) trūcīgāko personu pārtikas programmai Latvijā būs pieejami 5,2 miljoni eiro, bet visā ES finansējums būs 500 miljonu eiro. Visvairāk naudas trūcīgo atbalstam saņem Itālija, Spānija un Polija, bet kopumā Eiropas palīdzību izvēlējušās 19 valstis.

Neskatoties uz ekonomiskās situācijas stagnāciju Eiropā un nepārtrauktajām bažām par pieprasījuma apsīkumu Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, eksporta apjoms augustā gada griezumā palielinājās par 14,9%, faktiskajās cenās sasniedzot 620,6 miljonus latu, kas ir vēsturiski augstākā vērtība, informē Finanšu ministrija.

Šā gada oktobrī, turpinot ikgadējo ziemas alu brūvēšanas tradīciju, Aldaris uzsāk Ziemas Medalus brūvēšanu un tirdzniecību. Alus būs pieejams ierobežotā daudzumā – 160 000 0,5l tilpuma pudeļu. Šis būs jau ceturtais gads kopš Aldaris piedāvā īpašu ziemas brūvējumu.

Saruna ar ekonomistu un uzņēmēju Jāni Ošleju par dažādiem saimniekošanas modeļiem un Latvijas ceļu uz ES pārtikušo valstu klubiņu. Par to, kāpēc Latvija izvēlējusies iet Spānijas, nevis Vācijas ceļu.

Izvērtējot institucionālo ietvaru uzņēmējdarbībā, darba tirgū, nodokļu politikā, finanšu sektorā, ārējā tirdzniecībā, izglītībā, inovācijās, pārvaldībā, infrastruktūrā un loģistikā, kas ir svarīgas jomas investīciju piesaistē, Swedbank secinājusi, ka Latvijā situācija ir sliktāka nekā lielākajā daļā citu Baltijas jūras reģiona valstu.

Divas trešdaļas (64%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka viņu paziņu lokā ir cilvēki, kuri saņem "aplokšņu algu" (16% - jā, ir daudzi; 48% - jā, zinu dažus). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums.