Neraugoties uz sarežģījumiem lielākajā metalurģijas uzņēmumā AS "Liepājas metalurgs", Latvijas eksporta apjomi februārī palielinājās par 1,9%, izaugsmei gada griezumā saglabājoties 9,6% apmērā, informē Finanšu ministrija.
Metāla izstrādājumu eksporta apjomos jau kopš pērnā gada oktobra ir vērojama lejupvērsta tendence. Februārī salīdzinājumā ar janvāri metāla izstrādājumu eksports samazinājās par 11,7% un jau par 12,3% atpalika no pērnā gada februāra līmeņa. Vienlaikus veiksmīga citu nozaru eksporta attīstība februārī ir spējusi kompensēt eksporta kritumu minētājās nozarēs. Lielāko pozitīvo devumu nodrošinājis mehānismu, iekārtu un elektroiekārtu eksports, kas, pēc īslaicīga samazinājuma gada sākumā, februārī ir pieaudzis visstraujāk (+13,7% salīdzinājumā ar janvāri).
Lai arī nozares eksportā ir liels reeksporta īpatsvars, dati par rūpniecības izlaidi liecina, ka ražošanas apjomi nozarē turpina pieaugt. Tādējādi var secināt, ka daļa minētās grupas eksporta pieauguma notiek uz vietējo ražojumu rēķina. Jāatzīmē, ka nozares kopējā eksporta tendence pēdējā gada laikā ir bijusi izteikti pozitīva, par ko liecina arī fakts, ka šā gada februārī nozares eksports par 31,5% pārsniedza pērnā gada februāra rādītāju.
Nedaudz pārsteidzošs februārī ir bijis lauksaimniecības un pārtikas eksporta sniegums, kas pēc divu mēnešu krituma, februārī ir palielinājies par 12,6% salīdzinājumā ar janvāri, gada pieaugumam saglabājoties 26,3% apmērā. Lai arī prognozēts, ka graudaugu izvešanai februārī vajadzētu samazināties, dati liecina, ka tas ir bijis par 35% lielāks nekā janvārī un par 58% lielāks nekā pērnā gada februārī. Būtiska pozitīva ietekme nozares eksporta pieaugumā ir bijusi ne tikai graudaugu kultūru, bet arī zivjrūpniecības un alkoholisko dzērienu eksportam.
Imports februārī turpināja samazināties un bija vēl par 1,6% mazāks nekā janvārī. Samazinājumu galvenokārt ir noteicis minerālproduktu un satiksmes līdzekļu importa kritums. Jāatzīmē, ka tās ir nozares, kuru darbība ir cieši saistīta ar preču uzglabāšanu tālākai izvešanai. Turklāt prognozējams, ka turpmākajos pavasara mēnešos tirdzniecības aktivitāte šajā segmentā varētu pieaugt, līdz ar to dinamika būs vērsta pretējā virzienā.
Februārī ievērojami mazāks ir bijis arī metāla izstrādājumu imports, kas visticamāk ir saistīts ar A/S "Liepājas metalurgs" ražošanas apjomu samazināšanos un līdz ar to mazāku nepieciešamību pēc izejmateriāliem. Savukārt imports februārī turpināja pieaugt koksnes un tās izstrādājumu produktiem, liecinot, ka ražotāji izejvielu trūkumu turpina kompensēt ar ievestiem materiāliem. Lēnāks importa pieaugums noteica ārējās tirdzniecības deficīta samazināšanos līdz 106,1 miljoniem latu.
Gan ārējās vides attīstība, gan sarežģījumi A/S "Liepājas metalurgs" darbībā liek piesardzīgi vērtēt Latvijas eksporta tendences turpmākajos mēnešos. Martā publicētie Eiropas Komisijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji (ESI indekss), kas iepriekš uzrādīja augšupvērstu tendenci, atkal ir samazinājušies, liecinot, ka izeja no krīzes varētu būt ilgāka nekā iepriekš prognozēts, un ārējais pieprasījums saglabāsies zems.
Abi iepriekšminētie faktori ir pasliktinājuši arī Latvijas ražotāju vērtējumu par īstermiņa nākotnes perspektīvām - pasliktinājies gan pašreizējās situācijas, gan eksporta pasūtījumu novērtējums. Tādēļ prognozējams, ka turpmākajos mēnešus eksporta gada pieauguma tempi turpinās samazināties.